Labdien! Sakarā ar to, ka šogad tika palielināta minimālā alga, bija jāparaksta jauns darba līgums. Iepriekš alga bija 680 eiro bruto, darba devējs par pilnas slodzes darbu tagad piedāvā 700 eiro bruto algu. Darbinieks šo darba līgumu neparakstīja. Uzrakstīja iesniegumu, ka nepiekrīt šai algai, vēlas amatam un pieredzei atbilstošu algu. Persona turpina strādāt un saņem bruto algu 700 eiro mēnesī, lai gan jaunais darba līgums nav parakstīts. Kopš janvāra darba devējs nav risinājis šo jautājumu, neatbild uz e-pasta vēstulēm. Darba devējs ir pašvaldība. Cik likumīgi ir nodarbināt personu, kura nav parakstījusi jauno darba līgumu? Vai tad, ja darba devējs personai piedāvās jaunu darba līgumu un lielāku algu, ir iespējams pieprasīt kompensēt starpību par mēnešiem, kas nostrādāti par minimālo algu?
Saskaņā ar Darba likuma regulējumu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības dibina ar rakstveidā abpusēji parakstītu darba līgumu, kurā ietverta Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, tajā skaitā darba samaksas apmērs. Savukārt darba līgumu groza, ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto kārtību. Tādējādi, ja ir radusies nepieciešamība mainīt darba līguma noteikumus, tajā skaitā grozīt darba samaksu, tad darba devējam ir jāizsaka darbiniekam piedāvājums grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties.
Līdz ar to darba līguma noteikumu grozīšana nenozīmē jaunu līguma slēgšanu. Situācijās, kad nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā, puses noslēdz vienošanos par grozījumiem sākotnējā darba līgumā, un attiecīgā vienošanās ir neatņemama sākotnējā darba līguma sastāvdaļa.
Lai gan piekrist vai nepiekrist piedāvātajiem darba līguma grozījumiem ir darbinieka brīva griba, darba devējam ir saistošs likumā noteiktais pienākums nodrošināt, ka darba alga nav mazāka par valsts noteikto minimumu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam no 01.01.2024. minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 eiro.
Līdz ar to, lai arī puses abpusēji nav parakstījušas vienošanos par grozījumiem darba līgumā attiecībā uz darba algas apmēru, darba devējs par darbu normālā darba laika ietvaros no 01.01.2024. nav tiesīgs maksāt darba algu, kas ir mazāka par 700 eiro. Proti, situācijās, kad darbinieks normālā darba laika ietvaros ir nostrādājis visas mēnesī noteiktās darba stundas, bet atbilstoši darba līguma noteikumiem aprēķinātā darba alga ir mazāka par Ministru kabineta noteikumu Nr. 656 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu, darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina par starpību starp minimālo mēneša darba algu un aprēķināto darba algu.
Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu Darba likuma 159. pantā darba devējam noteikta administratīvā atbildība.
Ar pušu parakstītu rakstveida vienošanos grozītie darba līguma noteikumi pusēm ir saistoši un darba tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti no vienošanās spēkā stāšanās brīža. Tādējādi, ja aprakstītajā situācijā ar darba devēju tiks panākta vienošanās par tādu darba algas apmēru, kas ir lielāks par valsts noteikto minimālo mēneša darba algu, Valsts darba inspekcijas ieskatā nav pamatoti pieprasīt darba devējam kompensēt starpību par mēnešiem, kas nostrādāti par minimālo mēneša darba algu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
