Sakaru izdevumu kompensācija paredzēta par tādiem izdevumiem, kas darbiniekam veidojas, pildot amata pienākumus. Vienlaikus, ja darbinieks pienākumu izpildei lieto savā īpašumā esošo mobilo tālruni, tad nav iespējams pilnīgi precīzi nošķirt izdevumus, kas veidojas, veicot privātus zvanus, un tos, kas veikti darba pienākumu izpildes laikā. Tādējādi attiecīgajos gadījumos institūcijā nosakāma iekšējā kārtība par sakaru izdevumu samērīgu kompensēšanu. 

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 32. pantu amatpersonai (darbiniekam), kurai amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei tiek piešķirts mobilais tālrunis, valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā apmērā kompensē sakaru izdevumus. Darbiniekam, kas darba pienākumu izpildei lieto savā īpašumā esošo mobilo tālruni, sakaru izdevumi tiek kompensēti valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā kārtībā un apmērā. Savukārt pašvaldību darbiniekiem sakaru izdevumi darba pienākumu veikšanai tiek kompensēti konkrētās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā. 

Atlīdzības likuma komentāros norādīts: “Likums nenosaka kompensācijas apmēru, līdz ar to institūcija savā iekšējā kārtībā nosaka amatus, kuros veicamo pienākumu izpildei nepieciešams lietot mobilo tālruni, kā arī samērīgu kompensācijas apmēru, gradējot to atbilstoši amata pienākumu specifikai un mobilā tālruņa lietošanas intensitātei. Ja iestāde piešķir amatpersonām (darbiniekiem) mobilo tālruni, arī šajā gadījumā iekšējā kārtībā jābūt noteiktam to amatpersonu (darbinieku) lokam, kuriem darba specifikas dēļ mobilais tālrunis piešķirams, kā arī samērīgiem un pamatotiem mobilā tālruņa iegādes limitiem, kas var būt diferencēti, piemēram, dažādām amatu grupām.” (Skatīt Pastars, E., Ošiņa, I., Rācenājs, K. Atlīdzības likums ar komentāriem. Rīga, 68. lpp., pieejams šeit.)