Atbilstoši Darba likuma 149. pantam ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tādējādi atvaļinājuma laikā esošās svētku dienas to pagarina, pieskaitot pēdējai atvaļinājuma dienai attiecīgo svētku dienu skaitu.   

Atvaļinājumu piešķir, pusēm – darba devējam un darbiniekam – vienojoties, vai atbilstoši īpaši saskaņotam atvaļinājumu grafikam.  

Ja darba devējs ikgadējo atvaļinājumu jums piešķirs, sākot ar 10. jūniju, uz divām kalendāra nedēļām, tad atvaļinājuma pēdējā diena būs 23. jūnijs, kas ir svētku diena, tādēļ atvaļinājums tiek pagarināts par vienu dienu, proti, 24. jūniju, kas arī ir svētku diena. Līdz ar to rodas tiesības uz otrreizēju pagarinājumu par vienu dienu un par pēdējo atvaļinājuma dienu kļūst 25. jūnijs. Darbā jāatgriežas 26. jūnijā.  

Norādāms, ka darba devējam ir pienākums darbinieku iepazīstināt ar rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu un izskaidrot tā saturu, kā arī atbildēt uz darbinieka jautājumiem. Savukārt darbiniekam ir tiesības lūgt skaidrojumu. 

Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu darba devējs atvaļinājuma laikā apmaksā tikai tās dienas, kad būtu bijis jāstrādā. Tas nozīmē, ka atvaļinājuma laikā netiek apmaksātas ne svētku dienas, ne brīvdienas. Konkrētajā situācijā atvaļinājuma laikā tiks apmaksātas 11 dienas, bet kopumā būs izmantotas 16 kalendāra dienas.