Labdien, uz mūsu zemes gabala ir nodibināts ceļa servitūts par labu blakus esošam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīts tikai, ka ceļa servitūts un servitūta garums 0,12km un iezīmēts zemes gabala robežu plānā, bet nav norādīts servitūta tiesības: uz kājceļu, uz lopu ceļu vai braucamo ceļu. Sakiet, kādam nolūkam kaimiņš drīkst izmantot šo servitūtu? Kas nepieciešams, lai konkretizētu (zemesgrāmatā) servitūta lietojuma tiesības? Vai kaimiņš šajā gadījumā drīkst lietot servitūtu pēc saviem ieskatiem?
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe skaidro: „Katram zemesgabalam ir jābūt piekļuvei. Zemes reformas laikā pagastu zemes komisijām bija tiesības pieņemt lēmumu, ka tiek nodibināts ceļa servitūts par labu kādam īpašumam. Šajā gadījumā zemes īpašniekam ar kaimiņu būtu jānoslēdz līgums, kā šis ceļa posms ir lietojams. Ja tas nav iespējams, ir jāvēršas tiesā, kas, izvērtējot abu pušu argumentus, noteiks ceļa servitūta lietojuma veidu. Zemesgrāmatas aktā izdarīt šādus precizējumus nav iespējams.”
Likuma „Par autoceļiem” 6.1pantā „Ceļa servitūts” ir noteikts: „(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!