Likuma "Par autoceļiem" 6.¹ pantā ir noteikts: "Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna."

Tātad – ja kaimiņa īpašumam nevar piekļūt pa valsts vai pašvaldības ceļu, tad ir jānodrošina ceļa servitūta tiesības citam īpašniekam piederošā zemesgabalā. Ja kaimiņš var piekļūt savam īpašumam, tikai šķērsojot Jums piederošu zemesgabalu, Jūs nedrīkstat to liegt.

Civillikuma 1231. pantā ir noteikts – servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu. Līdz šim ceļa servitūts faktiski ir lietots uz līguma pamata ar iepriekšējo īpašnieku, kaut arī tas nav bijis noformēts rakstveidā un ceļa servitūts kā apgrūtinājums nav nostiprināts zemesgrāmatā. Loģiskākā rīcība būtu noslēgt ar kaimiņu līgumu par ceļa servitūta nodibināšanu, paredzot tajā arī lietošanas nosacījumus un citus priekšnoteikumus, nokārtot visas formalitātes un reģistrēt ceļa servitūtu zemesgrāmatā. Izsmeļoša informācija par ceļa servitūta nodibināšanu, līguma slēgšanu un kārtojamām formalitātēm atrodama LV portāla skaidrojumā „Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.

Ja, Jūsuprāt, servitūta ceļu iespējams izveidot pa īsāku, racionālāku maršrutu salīdzinājumā ar pašreizējo, vēsturiski lietoto ceļu, par to ir jāvienojas ar kaimiņu. Ja domstarpības ir nepārvaramas, tad šis jautājums ir risināms tiesas ceļā.