Ceļa servitūtu lietas lielākoties nav vienkāršas, un Jūsu minētais turklāt nav standarta gadījums, jo te vēl iesaistītas nomas attiecības, kas arī mēdz būt sarežģītas. Neredzot dokumentus – nomas līgumus un zemes plānus, var sniegt vien vispārīgu atbildi.

Civillikuma 1131. pantā ir noteikts: „Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts.” Tātad ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam īpašumam, un tas ir reālservitūts.

Ceļa servitūts ir likumīgs tikai tad, ja nostiprināts zemesgrāmatā, nosakot to īpašumu, kuru ceļš šķērso, par kalpojošo īpašumu, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – par valdošo. Jūsu minētajā gadījumā zemes īpašnieks ir viens – pašvaldība. Tas vedina domāt, ka, nostiprinot minēto zemes īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, pašvaldībai vajadzēja oficiāli kā apgrūtinājumu noteikt arī plānos iezīmēto ceļu uz Jūsu vasarnīcu, un tam būtu jāatspoguļojas arī zemes nomas līgumos. Tad nomnieks šo apgrūtinājumu nedrīkstētu neievērot un tas būtu saistošs arī nākamajam zemes nomniekam. No šāda viedokļa raugoties, šķiet saprotams prasības noraidījums tiesā. Acīmredzot tiesa uzskatīja, ka zemes īpašniekam kaut kā citādi jātiek galā ar piebraucamā ceļa problēmu un zemes nomnieku attiecībām.

Plašāks skaidrojums par ceļa servitūta būtību, tā nodibināšanu un lietošanu atrodams LV portālā skaidrojumā „Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.

Protams, ja kļūstat par zemesgabala īpašnieku, situācija veidojas vienkāršāka. Pirmkārt, tiek izbeigtas dalīta īpašuma attiecības, kas palaikam (kā, piemēram, šoreiz) var radīt kādas problēmas. Otrkārt, Jums jau kā pilntiesīgam īpašniekam būtu tiesības vērsties tiesā ar prasību pret otru īpašnieku (vai nu Rīgas domi, vai kaimiņu, kas arī iegādājies zemesgabalu) par servitūta nodibināšanu. Starp citu, servitūtu var dibināt uz likuma, līguma vai tiesas sprieduma pamata. Ja Rīgas dome ceļa nepieciešamību atzīst, tad servitūtu, visticamāk, būtu iespējams nodibināt uz līguma pamata un nostiprināt zemesgrāmatā. Ja zemes domājamo daļu nopērk arī kaimiņš, tad vienošanās, kā noprotams, nebūs iespējama un servitūta nodibināšanas jautājums būs jārisina tiesas ceļā.

Protams, Jūs varētu vērsties pašvaldības attiecīgajā struktūrvienībā ar iesniegumu zemes īpašniekam juridiski korekti sakārtot servitūta ceļa lietošanas jautājumu. Taču, tā kā pašvaldība nomniekiem piedāvājusi zemi izpirkt, diez vai tā vēlēsies uzņemties kādu papildu formalitāšu kārtošanu. Te gan vēlreiz jāuzsver, ka komentārs tiek sniegts, balstoties uz aptuvenu informāciju un nepārzinot reālos apstākļus.

Taču no jautājuma arī saprotams, ka Rīgas dome nomniekiem piedāvā izpirkt līdz šim nomātos zemesgabalus kā domājamās daļas, nevis kā atsevišķus īpašumus. Kopīpašumā atkal ir savi īpatni nosacījumi un tiesiskās attiecības, tādēļ jo vairāk ieteicams konsultēties pie šādās lietās pieredzējuša jurista.

P.S. Par kopīpašumu vairāk divos LV portāla rakstos „Kopīpašums un tā zemūdens akmeņi”.