Darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. darba vieta (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, vai tas, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai tas, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu.

Darba likuma 76. panta ceturtajā daļā noteikts, kas ir attālinātais darbs. Tas ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šī likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Atbilstoši Darba likuma 53. panta regulējumam darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi, turklāt darbinieku var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā. Komandējuma definīcijā, kas ietverta MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2. punktā, noteikts, ka komandējums ir darbinieka ar darba devēja rakstisku rīkojumu apstiprināts brauciens uz noteiktu laiku, lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus vai paaugstinātu zināšanas un kvalifikāciju (mācību komandējums).

Darba devējs darbinieku komandējumā nosūta ar rīkojumu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 969 7. punktam darba devējs nosaka komandējuma ilgumu. Darba devējam MK noteikumos Nr. 969 noteiktajā kārtībā ir pienākums segt komandējuma laikā darbiniekam radušos izdevumus.

Tādējādi, kaut arī darbinieka darba līguma noteikumi paredz arī attālinātā darba veikšanu, darba devējam, norīkojot šādu darbinieku mācību komandējumā, MK noteikumos Nr. 969 noteiktajā kārtībā ir pienākums segt komandējuma laikā darbiniekam radušos izdevumus, tai skaitā ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinošie attaisnojuma dokumenti).