Lai risinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, jāvēršas pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu. 

Kārtību publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcībai ar mantu noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Likums paredz iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai. 

Kārtību, kādā minētais process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”. 

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome. 

Pārdošana izsolē ir pašvaldības mantas atsavināšanas pamatveids. Citus atsavināšanas veidus var izmantot tikai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajos gadījumos.  

Par atļauju atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu jāpieņem pašvaldības domes lēmums. Izņēmuma gadījumos lēmumu var pieņemt pašvaldības domes noteikta iestāde vai amatpersona, tie ir: dalītā īpašuma izbeigšana; starpgabalu atsavināšana; nekustamo īpašumu, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 5000 eiro, atsavināšana. 

Pašvaldībā jālūdz konkrēta informācija, kā jūsu gadījumā ir iespējams nopirkt tās zemi, kādi dokumenti nepieciešami un kāda pašvaldībā ir noteiktā darbību secība un citi nosacījumi, kas attiecas uz konkrēto procesu.