Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 11. pantu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu veikšanas kārtību nosaka dzīvojamās telpas īres līgumā.  

Savukārt saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā. Turpretī dabasgāzes tirdzniecības līgums ir līgums, ko slēdz dabasgāzes tirgotājs ar lietotāju par dabasgāzes tirdzniecību, tostarp kā universālo pakalpojumu. Dabasgāzes tirdzniecības līgumu klātienē vai, izmantojot distances saziņas līdzekļus, slēdz ar lietotāju, kuram ir gazificētā objekta īpašuma lietošanas vai valdījuma tiesības. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 32. punktu, ja, izbeidzot lietot dabasgāzi gazificētajā objektā, lietotājs nav par to informējis dabasgāzes tirgotāju un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu attiecībā uz konkrēto gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad minētais līgums tiek izbeigts. 

Atbilstoši noteikumu 97. pantam lietotājam ir pienākums sniegt patiesu informāciju par komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kā arī tirdzniecības līgumā noteiktajos termiņos norēķināties par patērēto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un citiem šajos noteikumos un normatīvajos aktos minētajiem maksājumiem.  

Ja dabasgāzes tirgotājam ar lietotāju bija noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums, tad par patērēto dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem lietotājam bija pienākums norēķināties saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteikto norēķinu kārtību. Līdz ar to nav tiesiska pamata prasīt parāda samaksu no gazificētā objekta īpašnieka.