Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Līdz ar to pie viena darba devēja nolīgtais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālo darba laiku. 

Atbilstoši Darba likuma 91. pantam pieļaujams, ka darbinieks tiek nodarbināts vienlaikus pie vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi. Katrai līguma pusei ir jāpilda tās saistības, ko tā uzņēmusies, noslēdzot attiecīgo darba līgumu, tai skaitā darbiniekam jāveic darba līgumā nolīgtais darbs, savukārt darba devējam darbs jāorganizē, ievērojot Darba likumā noteiktos un uz darbinieku attiecināmos darba un atpūtas laika nosacījumus. Ja darbinieks tiek nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, katrs darba devējs atsevišķi uzskaita darbinieka nostrādātās stundas. Proti, darba laiks pie vairākiem darba devējiem nesummējas un darbinieks nav ierobežots pie katra darba devēja veikt darbu atbilstoši normālajam darba laikam. Darbinieks, izvēloties apvienot vairākus darbus, pats ir atbildīgs par kopējā darba un atpūtas laika līdzsvarošanu, lai tiktu nodrošināta pietiekama atpūta, neietekmējot darbinieka drošību un veselību, veicot darba pienākumus pie katra no darba devējiem. Izņēmumi par darba laika summēšanu pie vairākiem darba devējiem likumdošanā noteikti tikai attiecībā uz personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un transportlīdzekļa apkalpes locekļiem (Darba likuma 132. panta piektā daļa, Ministru kabineta noteikumu Nr. 474 “Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” 6. punkts).