Saskaņā ar Darba likuma 53. panta ceturto daļu darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darbavieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Atbilstoši Darba likuma 59. pantā definētajam darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.  

Darba likuma 76. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu. Darba likumā netiek detalizēti regulēts tas, kādā apjomā un kādi tieši darbinieka izdevumi tiek atlīdzināti. Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi, tajā skaitā tas, kādā apmērā darba devējam ir pienākums atlīdzināt darbiniekam komandējumu vai darba braucienu laikā radušos izdevumus, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. 

Darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 8. punktā noteiktos izdevumus, t. sk. atbilstoši 8.1. apakšpunktam darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina dienas naudu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 1. pielikumā “Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm” minētajām normām, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem).  

Komandējuma dienas nauda nav darba samaksas daļa, bet gan uzskatāma par izdevumu kompensāciju, ko izmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 noteiktajai kārtībai un apmēriem. Tādējādi, ja darba devējs darba samaksā ietver komandējuma dienas naudu, tad tiek pasliktināts darbinieka tiesiskais stāvoklis salīdzinājumā ar normatīvajā regulējumā noteikto, un tas atbilstoši Darba likuma 6. pantam nav pieļaujams. 

Darbiniekam savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku pārstāvjiem. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu. Tāpat darbiniekam, lai aizsargātu savas aizskartās tiesības un likumīgās intereses, ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.