Labdien! Ja es kā pavāra palīgs uzsāku darba attiecībās skolā, kas notiek ar darbu un apmaksu skolēnu brīvdienās un vasaras brīvlaikā?
Ikvienās darba tiesiskajās attiecībās darba līgumā ir jābūt ietvertai Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajai informācijai, tostarp vispārīgam nolīgtā darba raksturojumam un nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Darba līgumā ir norādāms konkrēts darba laika apmērs (cik stundu dienā vai nedēļā darba devējs garantē nodrošināt ar darbu, bet darbinieks apņemas veikt darbu).
Darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami pienācīgam viņa saistības izpildījumam, turklāt darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.
Līdz ar to darba organizēšana ir darba devēja kompetencē. Ja atbilstoši darba līgumam esat izglītības iestādē nodarbināta pavāra palīga amatā, arī laikā, kad izglītības iestādes izglītojamajiem ir brīvdienas (rudens, ziemas, pavasara, vasaras brīvlaiks), darba devējam ir pienākums nodrošināt jūs ar darbu nolīgtā darba laika ietvaros. Tas, kādus darbus atbilstoši vispārīgi nolīgtā darba raksturojumam veiksiet izglītības iestādes izglītojamo mācību laikā vai brīvdienās, ir darba devēja kompetences jautājums. Neatkarīgi no tā, kad darbu veicat (izglītojamo mācību laikā vai brīvdienās), darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt jums darba samaksu atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas apmēram.
Darbiniekam jāizpilda darba līgumā nolīgtais darbs, bet darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī jāizmaksā nolīgtā darba samaksa.
Ja darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam iestājas apstākļi, kuru dēļ viņš nevar darbinieku nodarbināt atbilstoši darba līgumā nolīgtajam, tad šis laiks ir uzskatāms par dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ darbinieku nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu.
Ja darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam, tad darba devējam ir pienākums par attiecīgo dīkstāves periodu (nenodrošināto darba laika stundu skaitu) izmaksāt darbiniekam darba līgumā nolīgto darba samaksu, bet akorda algas gadījumā – vidējo izpeļņu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!