Labdien! Vēlējos lūgt jūsu komentāru saistībā ar ceļu zīmēm. Iebraucamajam ceļam Rīgā (pilsētas teritorijā, starp mājām) ir izstrādāta ceļa zīmju uzstādīšanas shēma. Tiktu uzstādīta 523. zīme ar 849. zīmi (izņemot ar atļaujām). Ceļš ir piebraucamais ceļš zemes gabalam pie mājas un arī servitūts ceļa galā esošam zemes gabalam. Radās jautājums, vai uz šī ceļa drīkst novietot automašīnu, ja tā nobloķē piekļuvi zemes gabalam ceļa galā. Ceļu satiksmes noteikumu 121. punkta ievadā ir teikts: “Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, apstāties un stāvēt aizliegts.” Konkrētajā gadījumā ar ceļa zīmi būs pateikts, ka “apstāties un stāvēt aizliegts, izņemot ar atļaujām (..)”. Vai zīme “Izņemot ar atļaujām” atļauj īpašniekam novietot mašīnas jebkur šajā teritorijā, vai tomēr ir kāds likums/likumi, kas to ierobežo (ugunsdrošības noteikumi vai servitūta ceļa lietošanas noteikumi)? Ja tiks izsniegta atļauja, bet atļaujas turētājs novietos auto tā, ka nebūs iespējams piekļūt zemes gabalam, kas atrodas ceļa galā, uz kā pamata tam var tikt izrakstīts sods? Vai par to nepienākas sods?
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 114. punkts paredz, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, tad transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CSL) 1. pantu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).
Savukārt atbilstoši CSN 115. punktam apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:
CSN 116. punkts noteic, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus, velosipēdus un elektroskrejriteņus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.
Ja minētā vieta ir dzīvojamā zona (apbūvēta teritorija vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi), tad saskaņā ar CSN 141. punktu transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.
Sods par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts CSL 57. pantā.
Sīkāku informāciju par ceļa servitūtu un šīs tiesības izlietošanu, kā arī izplatītākajiem strīdiem un to risināšanu aicinām meklēt LV portāla publikācijās:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
