Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.263) 106.punktam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus reģistrē atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, dokumentiem par ceļa servitūta un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu vai atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai. Tādējādi, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – ceļa servitūtu –, Valsts zemes dienestā (VZD) jāiesniedz dokumenti (proti, līgumi, tiesas spriedums, testaments), ar ko ceļa servitūts nodibināts un tā grafiskie pielikumi (zemes robežu plāns vai apgrūtinājuma plāns ar iezīmētu servitūta ceļa atrašanās vietu). Kopīpašuma gadījumā nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana (vienošanās) par servitūta nodibināšanu.

Ievērojot iepriekš minēto, VZD Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – ceļa servitūts – reģistrē tikai uz dokumentu pamata. Ja minētie dokumenti nav iesniegti, tad Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums nav reģistrēts.

Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu servitūtus nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. No iesnieguma noprotams, ka minētajā situācijā servitūts nav nodibināts uz likuma pamata (konkrēti – ar zemes komisijas lēmumu). Atbilstoši likuma „Par zemes komisijām” 6.panta otrajai un trešajai daļai pagasta (pilsētas) zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesībām viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei). Pagasta padomes (pilsētas domes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Zemes komisijas lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas.

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 16.panta otrajā punktā ir noteikts, ka pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes īpašuma tiesībām mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

Minētajā situācijā servitūtu var nodibināt arī ar līgumu (piemēram, zemes nomas), zemes un būves īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja puses nespēj savstarpēji vienoties, tad strīdu vispārējā civiltiesiskajā kārtībā var izskatīt tiesā un servitūtu var nodibināt ar tiesas spriedumu.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.263 2.punktam kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts. Tādējādi minētajā situācijā gan zemes, gan būves īpašniekam (-iem) ir tiesības VZD reģionālajā nodaļā iesniegt dokumentus par ceļa servitūta nodibināšanu. 

Savukārt, ja tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, tad apvidū uzmērītu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ko kadastra objekta reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā iesniedz zemes kadastrālais uzmērītājs.