Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums paredz speciālu regulējumu, kādā mājas dzīvokļu īpašnieki var iegūt īpašumā mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, kas pieder citai personai, tostarp valsts un pašvaldību atbalstu darījuma formalitāšu kārtošanā, kā arī speciālu “Altum” kreditēšanas atbalsta programmu. Šīs likumā noteiktās tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana. Lēmums par zemes izpirkšanu jāpieņem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai.

Likuma 7. pantā noteikts: katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas.

Likuma 14. pantā par atsavināšanas cenas samaksas kārtību un sekām noteikts: ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās atmaksā depozīta kontā veiktās iemaksas atsavināšanas tiesības izmantošanai personām, kuras tās veikušas, un izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.

Dzīvokļu īpašniekiem arī līdz šim ir bijušas un joprojām ir tiesības izpirkt domājamās daļas no dzīvojamajai mājai nepieciešamā zemesgabala, pusēm (zemes īpašniekam un dzīvokļa īpašniekam) par to attiecīgi vienojoties.

Tieslietu ministrija savulaik ir vērsusi sabiedrības uzmanību tam, ka šāds tiesiskais risinājums nav drošs, ņemot vērā, ka zeme un ēka nekļūst par vienotu nekustamo īpašumu. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums nav izstrādāts ar mērķi specifiski risināt situācijas, kad ēkas īpašnieki jau ir izpirkuši atsevišķu daļu no zemes. Tādēļ, lai nodrošinātu visas zemes izpirkšanu un pievienošanu ēkai (vienota nekustamā īpašuma izveidošanu), Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma normas pieprasa pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par atsavināmās zemes (minētā likuma 1. panta 1. punkts) izpirkšanu, nevis kādas domājamās daļas no zemes zem ēkas iegūšanu īpašumā. Tādējādi minētā likuma piemērošanā nav tiesiskas nozīmes tam, ka dzīvokļu īpašniekiem pieder arī atsevišķas zemes domājamās daļas, ja dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu apmērs šādai zemei nesakrīt ar attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes domājamo daļu.