Kriminālprocesa likuma (KPL) 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. 

Efektīvākais un izplatītākais veids, kā persona var kompensēt tai ar noziedzīgu nodarījumu radītu kaitējumu, ir iesaistīties kriminālprocesā cietušā statusā. 

KPL 95. panta pirmā daļa paredz personai tiesības kļūt par cietušo kriminālprocesā, ja tai ar noziedzīgu nodarījumu radīts fizisks, mantisks vai morāls kaitējums. 

Proti, cietušā statusa piešķiršana rada personai tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju tādā apmērā, kādā tā uzskata par atbilstošu, lai ar nodarīto kaitējumu samierinātos. 

Vienas no cietušā tiesībām atbilstoši KPL 97.¹ pantam ir tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. 

Visbiežāk praksē cietušā statusu personai piešķir procesa virzītājs, un tas notiek jau pašā sākumā, kad krimināllieta atrodas pie izmeklētāja policijā. 

Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana detalizēti izskaidrota KPL 26. nodaļā. 

Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata. 

Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. 

Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas un nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā. 

Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, savukārt kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda. Pieteikumā norāda kredītiestādes vai finanšu iestādes konta numuru (ja tāds ir), kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija. 

Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā. 

Pirmstiesas procesa laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru, kā arī savu viedokli par to prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu. 

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar KPL 351. panta ceturto daļu pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai. 

KPL komentāros skaidrots: “Minētā norma saistās ar notikumu hronoloģiju – vispirms tiek konstatēts noziedzīga nodarījuma fakts, tad seko kriminālprocesa uzsākšana, kas bieži vien ir saistīta ar tās personas iesniegumu, kurai ar nodarījumu radīts kaitējums, personas atzīšana par cietušo un, visbeidzot, pie kriminālatbildības saucamās personas noskaidrošana. Kā zināms, praksē ir samērā daudz gadījumu, kad vainīgo personu neizdodas noskaidrot, taču tas nenozīmē, ka noziedzīgs nodarījums nebūtu noticis un kādai personai ar to nav nodarīts kaitējums. Tātad persona piesaka savu prasījumu, kad tam ir radies pamats (nodarījums radījis kaitējumu) un kad ir tiesīga to darīt (atzīta par cietušo).” 

Savukārt kārtību, kādā cietušajiem kaitējums atlīdzināms no valsts līdzekļiem, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. 

Fiziskajām personām, kuras noteiktajā kārtībā atzītas par cietušajiem, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu. Valsts kompensācijas apmērs ir saistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. 

Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3. panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā: 

• iestājusies personas nāve; 

• cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi; 

• aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība; 

• cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; 

• cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. 

Ar valsts kompensācijas apmēru var iepazīties Tiesu administrācijas mājaslapā. 

Papildu informācija pieejama arī LV portāla publikācijās: 

• Valsts kompensācija cietušajiem kriminālprocesā; 

• Kaitējuma kompensācija kriminālprocesā – kāda tā iespējama pašlaik?; 

• Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju.