Darba likumā netiek lietots jēdziens “slodze”. Darba likums izšķir: normālo darba laiku – astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta pirmā daļa) un nepilno darba laiku – ikviens darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku (Darba likuma 134. panta pirmā daļa).

Atbilstoši Darba likuma regulējumam pie viena darba devēja darba tiesiskās attiecības ir dibināmas uz viena darba līguma pamata, tajā ietverot Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteikto informāciju, t. sk. darbinieka profesiju atbilstoši Profesiju klasifikatoram, vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu, nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, nolīgtās darba samaksas apmēru.

Darba likuma regulējums neaizliedz ar vienu darba devēju noslēgt darba līgumu, kura noteikumi paredz divu amatu pienākumu veikšanu, nodalot katrā amatā nolīgto darba laiku, darba samaksu. Ja darba līguma noteikumi par vairāku amatu pienākumu veikšanu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā mainās, darba līgums grozāms, slēdzot vienošanos Darba likuma 97. pantā noteiktajā kārtībā, un šāda vienošanās ir sākotnēji noslēgtā darba līguma neatņemama sastāvdaļa. Tomēr jāvērš uzmanība, ka pusēm darba līgumā (tai skaitā vienošanās par grozījumiem darba līgumā) aizliegts vienoties par tādu nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kas pārsniedz Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikto normālo dienas darba laiku (astoņas stundas) un normālo nedēļas darba laiku (40 stundas).

Turklāt norādāms, ka darbinieks un darba devējs līdztekus nolīgtajam pamatdarbam ir tiesīgi vienoties par tāda papildu darba, kas nav paredzēts darba līgumā, veikšanu. Saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu darbiniekam par šāda papildu darba veikšanu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka papildu darbs ir veicams darbiniekam nolīgtā darba laika ietvaros.

Savukārt situācijās, kad darbinieks viņam noteikto darbu nevar izpildīt normālā darba laika ietvaros, pusēm rakstveidā jāvienojas par virsstundu darbu. Paskaidrojams, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.

Ņemot vērā minēto un jūsu norādīto, ka administratora darbu veicat astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā, tas ir, normālā darba laika ietvaros, atbilstoši Darba likumā noteiktajam regulējumam par apkopējas darbu pusēm bija tiesības vienoties:

• kā par papildu darbu –, pusēm vienojoties par piemaksas apmēru par papildu darbu un papildu darbu paveicot darbiniekam nolīgtā darba laika ietvaros;
• par virsstundu darba veikšanu, ja papildu darbu nav iespējams pagūt izdarīt darbiniekam nolīgtā normālā darba laika ietvaros. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam par virsstundu darbu darbiniekam ir aprēķināma piemaksa Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksas apmēru.

Vērtējot jūsu norādītos apstākļus, pirmšķietami apkopējas darbu esat veikusi virs normālā darba laika, tādējādi esat veikusi virsstundu darbu. Darba devējam par attiecīgo virsstundu skaitu darbiniekam jāizmaksā nolīgtā darba alga un virsstundu darba piemaksa.

Papildus paskaidrojam, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Atbilstoši Darba likuma 71. pantam, izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Gadījumā, ja darba devējs nav precīzi uzskaitījis jūsu nostrādātās stundas un ja jūs uzskatāt, ka darba devējs nav atbilstoši aprēķinājis jums pienākošos samaksu, saskaņā ar Darba likuma 71. pantu ir tiesības pieprasīt darba devējam izskaidrot veikto aprēķinu. Ja darba samaksas aprēķins nav atbilstošs, darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.