Izglītības likuma 58. pants nosaka vecāku pienākumus: sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām, kā arī ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses. Pedagoga tiesības noteiktas likuma 52. pantā.

Darba aizsardzības likuma 27. pants noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” II daļu par drošību un kārtību izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs, ko var attiecināt uz jebkuru konfliktsituāciju skolā vai bērnudārzā, skaidro Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Primāri konflikta situāciju starp pedagogu un audzēkņa vecākiem, kuru tie paši nespēj atrisināt, nāktos risināt izglītības iestādes vadītājam, skaidro arī Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Vienlaikus viņa atzīst: nereti izglītības iestāžu vadītāji, vairoties kaitēt skolas reputācijai vai nekritiski izdabājot vecākiem, izvēlas problēmu ignorēt vai pat nostāties vecāku pusē arī tad, ja tam nav pamata. Šādā gadījumā pedagogam, kurš uzskata, ka cieš no audzēkņa vecāku rīcības, vajadzētu vērsties pie darbinieku arodbiedrības, bet, ja tādas nav, – pašvaldības izglītības pārvaldē. Ja arī tad problēmu atrisināt neizdodas, jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar lūgumu izskatīt radušos situāciju, skaidro LIZDA vadītāja. LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija nolēmušas vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu rosināt pastiprināt tiesību aktos noteiktās pedagogu tiesības un vecāku pienākumus, informē I. Vanaga.

Par emocionālu vardarbību pret pieaugušu cilvēku, šajā gadījumā – pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāju, normatīvie akti sodu neparedz, skaidro L. Grāvere. Šādā gadījumā, ja audzinātāja uzskata, ka konflikts ar audzēkņa vecākiem tai nodarījis goda un cieņas aizskārumu, viņai ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt kompensāciju. Savukārt, ja audzēkņa vecāki pret audzinātāju pielietojuši fizisku vardarbību, cietušajai jāvēršas policijā, skaidro Tiesībsarga biroja speciāliste.

Savu interešu aizstāvēšanai darbavietā nodarbinātie drīkst no sava vidus ievēlēt uzticības personu, kā arī veidot arodorganizācijas. No darbinieku vidus ievēlētā uzticības persona ir vidutājs un sociālā dialoga uzturētājs starp pārējiem darbiniekiem un darba devēju.

Ja darbavietā nav uzticības personas un darbinieki jūt pēc tās vajadzību, viņi ir tiesīgi tādu ievēlēt, ievērojot MK noteikumus Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība. Ir jautājumi, kurus no darbinieku vidus izvirzītā uzticības persona nespēj atrisināt. Šādos gadījumos nodarbinātajam jāvēršas pie arodbiedrības – neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses.