Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga skaidro, ka pārtikas uzņēmums ir atbildīgs par pārtikas nekaitīgumu un drošumu, kā arī par to, lai pārtika būtu pasargāta no jebkāda piesārņojuma visos pārtikas aprites posmos.

Prasības personālam, tajā skaitā personāla higiēnai, savā paškontroles dokumentācijā nosaka pārtikas uzņēmums atbilstoši savai darbības specifikai un darbinieku pienākumiem.

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7. panta trešā daļa arī nosaka: “Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.”

Pārtikas higiēnas vadlīnijas un metodiskie norādījumi apkopoti Zemkopības ministrijas mājaslapā.

Piemēram, “Atdzesētu, rūpnieciski ražotu gatavo produktu labas higiēnas un ražošanas prakses vadlīnijās” paskaidrots, ka uzņēmumā ir jānovērtē, kādi pasākumi nepieciešami, lai samazinātu iespējamo produktu piesārņošanu ar svešķermeņiem. Uzņēmums var definēt prasības personāla higiēnai, un tas jāapmāca. Turpat atrodamas “Labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu ražošanā”, kurās norādīts, ka “ražošanas telpās nedrīkst atrasties darbinieku apģērbs un personīgās lietas. Atbildīgajam darbiniekam jāpārbauda, vai visi darbinieki valkā piemērotus apģērbus un darba apavus, vai ir nosegti mati un bārda, netiek valkāti juvelierizstrādājumi vai citi rotājumi, rokaspulksteņi, kas varētu piesārņot produktus un izejvielas”.

Savukārt materiālā “Labas higiēnas prakses vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem” uzsvērts, ka ir jānovērš visi faktori, kuri var piesārņot pārtiku tehnoloģiskā procesa laikā, un fizikālo riska faktoru uzskaitījumā minētas darbinieku rotaslietas, nagu atlūzas, mati u. c.  Apakšnodaļā par prasībām personāla higiēnai paskaidrots, ka “darbinieki, kas strādā ar vaļējo pārtiku, regulāri apgriež nagus, nelako nagus, seko roku tīrībai, nenēsā juvelierizstrādājumus (gredzenus, rokassprādzes, brošas, pulksteņus u. c.), nelieto parfimēriju ar izteiktu smaržu, jo tas var ietekmēt gatavojamo produktu organoleptiskās īpašības”.

Ņemot vērā minēto, LV portāla ieskatā pieaudzētas skropstas varētu būt fizikālais risks, kas var piesārņot pārtiku un būtu jānovērš. Jekurā gadījumā tas nozīmē, ka šis jautājums ir jāizrunā ar personu, kas atbild par personāla higiēnu darbavietā.