Atbilstoši Darba likuma 150. panta pirmajai daļai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana notiek katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Savukārt atbilstoši Darba likuma 149. panta otrajai daļai, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Darba likuma 150. panta otrajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, vārdu savienojums “pēc iespējas” nozīmē, ka darba devējam, piešķirot atvaļinājumu, ir tiesības primāri ņemt vērā uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanas nepieciešamību, proti, darbinieka vēlmes darba devējam ne vienmēr ir saistošas.

Līdz ar to par konkrētu apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laiku darba devējam un darbiniekam jāvienojas, rodot kompromisu. Ja puses vienojas, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām. Tomēr vēršama uzmanība, ka neviena no pusēm nevar vienpersoniski atcelt savstarpējās vienošanās rezultātā piešķirto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Valsts darba inspekcijas ieskatā, ja darba devējs vēlas atcelt savstarpējās vienošanās rezultātā piešķirto atvaļinājumu, tam nepieciešama darbinieka piekrišana.