Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopīpašums (četri dzīvokļi) ir sadalīts domājamās daļās. Kad nopirku dzīvokli, attiecības starp īpašniekiem nebija noformētas, apsaimniekošanas līguma nav. Inventarizācijas lieta ir veca, kopš 1996. gada nebija pārskatīta, ir teritorijas nesakritības starp plānu un faktisko izmēru. Viens zemesgabals it kā bija nozīmēts manam dzīvoklim, bet īsto piederību nevaram noskaidrot. Kā arī dzīvokļi bija pārbūvēti (bez izmēra izmaiņām). No četriem dzīvokļiem trijos ir uzstādītas kamīna krāsnis, viens dzīvoklis palika ar veco krāsni. Gribam sakārtot papīrus un nezinām, ar ko sākt. Vai drīkst domājamās daļas, kuras minētas zemesgrāmatas apliecībās, statusu nomainīt pret sadalītiem dzīvokļiem? Kā šādā gadījumā mainīsies mūsu tiesības un pienākumi?
Jautājums arī par īpašniekiem. Trijos dzīvokļos dzīvo pieklājīgas, saimnieciskas ģimenes, ir kopts dārzs, vienmēr ir tīrs gan iekšā, gan ārā. Savukārt ceturtajā dzīvoklī mitinās īpašnieces radinieki – samērā veci cilvēki –, kuri ne tikai neko nedara, bet arī katru dienu taisa troksni, pie viņiem nāk daudz cilvēku, radu, tur notiek dzeršanas, bļaustīšanās un strīdi. Neskaitāmas reizes esam saukuši municipālo policiju, taču nevienu reizi netika sastādīts protokols, dažreiz policijas darbinieki pat neveica pārbaudi. Īpašniece (meita) nereaģē uz mūsu brīdinājumiem un vispār nepiedalās kopīpašuma apsaimniekošanā. Turklāt izrādās, ka viņas dzīvoklī ir deklarēti septiņi vai astoņi radinieki (vecāki, māsas, brāļi utt.). Vai tas ir likumīgi? Ģimene nenāk pretim, nevēlas runāt, atbild rupji. Skaņu izolācijas tajā dzīvokli arī nav. Vai mēs varam vērsties tiesā? Līgumu par koplietošanu ceram sastādīt un noslēgt līdz gada beigām. Ir šaubas, ka ceturtā dzīvokļa īpašniece gribēs to parakstīt. Kā rīkoties šādā gadījumā? Saprotam, ka uzdevām daudz jautājumu, bet liels paldies!
Lai sadalītu vairāku dzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļa īpašumos, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Par to, kā šis process notiek, vairāk varat lasīt LV portāla publikācijā “Mājas sadalīšana dzīvokļa īpašumos” un Valsts zemes dienesta mājaslapā šeit. LV portāls ir rakstījis arī par izmaksām, kas rodas šajā procesā, – par to vairāk šeit.
Šīgada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem nosaka jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Grozījumi Civillikuma 1075. pantā paredz iespēju izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku ar dzīvojamajām telpām dzīvokļu īpašumos. Turklāt sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem. Līdz šim šāda iespēja Civillikumā nebija noteikta.
Civillikums papildināts ar 1074.1 pantu, ar kuru tiek paredzēta iespēja kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš kaitē pārējiem, t. sk. traucē nekustamā īpašuma uzturēšanu, piemēram, nesaskaņojot būvprojektu nepieciešamo būvdarbu veikšanai, lai uzturētu ēku.
Kas attiecas uz tiesībām un pienākumiem, dzīvojot kopīpašumā vai sadalot māju atsevišķos dzīvokļu īpašumos, šis ir ļoti plašs jautājums. Civillikuma 1068. pants nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Vairāk par tiesībām un pienākumiem, dzīvojot kopīpašumā, varat lasīt LV portāla publikācijā “Kas jāzina, iegādājoties daļas kopīpašumā”, kā arī publikācijā “Kopīpašumā galvenā nav”.
Savukārt dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumus nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikti likuma II nodaļā.
Kas attiecas uz tiesībām deklarēties noteiktā īpašumā, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka: “Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.”
Lai uzzinātu vairāk par jūs interesējošajiem jautājumiem, ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
