Vispārējā gadījumā Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. No minētā izriet, ka pēc mantojuma lietas nokārtošanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistros uz sava vārda īpašnieks ar īpašumu var brīvi rīkoties, t. sk. to pārdot. Tomēr jūsu minētajā situācijā būtu jāprecizē, par ko pastāv strīds ar pārējiem mantiniekiem, kādā veidā tas tiek risināts, piemēram, vai norit tiesvedība, un vai tādēļ nepastāv ierobežojumi rīcībai ar mantoto īpašumu. Atbilstoši tam jāvērtē jūsu iespējas rīkoties, tādēļ rekomendējams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju. 

Vienlaikus, ja jūsu rīcībai ar mantoto īpašumu nav ierobežojumu, jāatceras, ka pārējiem kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Civillikuma 1073. pants paredz: ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. panta 2. daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie panti). Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības pieteicas reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi. 

Atbilstoši Civillikuma 2060. pantam pirmpirkuma tiesība nav jāpiedāvā, ja īpašums tiek atsavināts citādāk nekā pārdodot, piemēram, dāvinājuma gadījumā.