Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esam 12 dzīvokļu īpašnieku kopība vienā mājā zem 700 kv. m. Biedrību neesam reģistrējuši, līdz ar to mums nav juridiskās personas, kas veic pārvaldi, bet to realizējam kā pienākumu īpašnieku kopā (katrs atbildīgs). Remontdarbus veicam katrs atsevišķi, piemēram, samaksājot firmai. Mājas vecākais veic naudas īslaicīga turētāja funkciju, ja mums notiek kāds remonta process, vai, ja ir neliels, zem 10 000, uzkrājums, to kontā uzņemas turēt viens no īpašniekiem. Peļņas mums nav, komercdarbības arī, kā arī apgrozījums ir zem 20 000 EUR gadā, tāpēc arī neesam PVN maksātājs un to nemaksājam. Mūsuprāt, šis ir mums vispiemērotākais risinājums, tomēr gribētos uzzināt speciālistu viedokli, kādi var būt riski, ja saimniekošana notiek, nedibinot biedrību, neatverot, piemēram, kopīgu biedrības bankas kontu, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem. Paldies par skaidrojumiem!
Dzīvokļu īpašnieki var savstarpēji vienoties par sava kopīpašuma pārvaldīšanu, tostarp nedibinot biedrību un neslēdzot kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar kādu uzņēmumu. Šādos gadījumos parasti no dzīvokļu īpašnieku vidus ar kopības lēmumu tiek pilnvarota kāda persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā paraksta komunālo pakalpojumu līgumus, organizē kopējos norēķinus un kārto citus ar kopību saistītus jautājumus. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta prasībām šai personai nav nepieciešama speciāla izglītība, ja mājas platība nepārsniedz 1500 m2. Galvenie riski šādos gadījumos ir visu kaimiņu spēja vienoties un pildīt lēmumus, kā arī pilnvarotās personas profesionalitāte, normatīvo aktu prasību ievērošana, atbildības sajūta un godīgums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
