Cik var noprast no jautājuma konteksta, jautājums ir par to, vai IeM rīkojas likumīgi, pieprasot informāciju no pašvaldībām par teritorijām, kurās nav nopļauta zāle.

Ja jautājuma būtība ir par to, lai par vienu un to pašu pārkāpumu netiktu piemēroti divi atsevišķi sodi (vienu sodu piemēro pašvaldības, uzliekot dubultnodokli, otru - VUGD), tad jāuzsver, ka VUGD piemēros sodu tikai tad, ja iestāsies Ugunsdrošības noteikumu 21.punktā noteiktie apstākļi - ja notiks kūlas ugunsgrēks.

Līdz brīdim, kamēr nav noticis kūlas ugunsgrēks, VUGD sodu nevar piemērot. Šeit vēl jāpiemin termins „ilgstošs pārkāpums” (par nenopļautu zāli pašvaldība piemēro sodu rudenī un it kā par to pašu pārkāpumu VUGD pavasarī), kas šajā kontekstā arī neiederas, jo kūlas ugunsgrēka gadījumā tas nebūs klasificējams kā ilgstošs pārkāpums, bet konkrēts gadījums.

Papildus iepriekšminētajam jāpiebilst, ka nav skaidrs, kāda ir pašvaldību ieviestā sodu politika attiecībā uz zemes kopšanas–apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu, vai pašvaldība piemēro dubultnodokli kā papildsodu jau piemērotajam pamatsodam saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pantu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos.

Ja jautājuma būtība ir par to, vai IeM ir tiesīga pieprasīt informāciju no pašvaldībām, tad, ņemot vērā valsts pārvaldes iekārtas pamatprincipus, valsts iestādēm ir tiesības iegūt citai no citas informāciju.