Darba līgums ir dokuments, kura obligātumu darba attiecībās nosaka Darba likums un kurā darba devējs un darbinieks vienojas par darba attiecību noteikumiem, tostarp nolīgto darba laiku, darba pienākumiem, darba samaksu u. c.

Atbilstoši līgumā nolīgtajam puses izpilda savas saistības. Proti, ja darba līgumā darbiniekam ir nolīgta laika alga un summētā darba laika uzskaite ar noteiktu samaksas apmēru, tad darba devējam pēc šādiem noteikumiem darba samaksa ir jāaprēķina un jāizmaksā.

Tā sauktā akorddarba samaksa ir atšķirīgs darba samaksas veids. Tā ir gabaldarba samaksas forma, kurā darba samaksa tiek aprēķināta par reāli padarīto.

“Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem līdzšinējā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš. Tā kā grozījumi darba samaksas sistēmā skar arī darba līgumu, jo ir jāgroza darba līgums saskaņā ar Darba likuma 97. un 98. pantā noteikto, darba devējam būtu jāinformē darbinieki par iemesliem pārejai no vienas darba samaksas sistēmas uz citu,” skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.

Jānorāda, ka, ieviešot akorddarba samaksu, darba devējam darbinieks rakstveidā jāiepazīstina ar darbu izcenojumiem un jānodrošina precīza izstrādes uzskaite un kvalitātes kontrole. Ja darbinieks ir nostrādājis mēneša normālā darba laika stundas, bet aprēķinātā alga ir mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa, darba devējam jāpiemaksā starpība.