Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Tomēr dažkārt svešu personu deklarācija konkrētā īpašumā var kļūt par traucēkli, saņemot nepazīstamiem cilvēkiem adresētas vēstules no tiesas, probācijas dienesta, parādu piedzinējiem u. c.

Ja persona pati konstatē, ka īpašumā bez tiesiska pamata ir deklarējusies cita persona, ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi. Vairāk par dzīvesvietas deklarāciju var lasīt šajā LV portāla skaidrojumā.

Svešu cilvēku deklarēšanās īpašumā jums var sagādāt papildu izmaksas komunālo jautājumu sfērā. SIA “Rīgas ūdens” informē, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 38. punkts nosaka: piegādātā ūdens daudzumu, ko patērē pakalpojuma lietotājs nekustamajā īpašumā, nosaka pēc tāda komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kuru noplombējis pakalpojuma sniedzējs. Savukārt 39. punktā rakstīts: ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts, iegādātā ūdens daudzumu, ko nekustamajā īpašumā – dzīvojamā mājā – patērē pakalpojuma lietotājs, nosaka, ņemot vērā vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem noteiktās ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam diennaktī, kā arī informāciju par personu skaitu, kuras lieto pakalpojumu konkrētajā nekustamajā īpašumā. Personu skaitu, kuras lieto ūdenssaimniecības pakalpojumu, nosaka, ņemot vērā nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaitu vai pakalpojuma lietotāja sniegtās ziņas, ja faktisko lietotāju skaits ir lielāks par deklarēto personu skaitu.

Pastāv arī risks, ka jūsu īpašumā deklarējusies svešā persona šajā adresē var reģistrēt kādu uzņēmumu, biedrību vai zemnieku saimniecību. Uzņēmumu reģistrs šajā sakarā norāda, ka Komerclikuma 139. pantā iekļauta prasība par nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai kādai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Līdz ar to nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana ir viens no priekšnosacījumiem, lai sabiedrība varētu reģistrēt savu juridisko adresi konkrētajā nekustamajā īpašumā. Personai, kura izsniedz piekrišanu komersanta juridiskās adreses reģistrācijai, ir jābūt ierakstītai zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašniekam.

Ja nekustamajā īpašumā reģistrēta kāda komersanta juridiskā adrese, bet tas neatrodas tā komercreģistrā norādītajā juridiskajā adresē, personai ir tiesības iesniegt iesniegumu reģistrā, norādot, ka attiecīgā sabiedrība neatrodas šajā adresē un nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis rakstisku piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai. Lai pārbaudītu sabiedrības atrašanos tās norādītajā juridiskajā adresē, reģistrs uz sabiedrības juridisko adresi nosūta brīdinājumu. Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu (t. i., mainījusi savu juridisko adresi), kam attiecīgi seko sabiedrības likvidācija. 

Savukārt, ja nekustamā īpašuma īpašnieks konstatē, ka viņam piederošajā nekustamajā īpašumā ir reģistrēts komersants, kuram attiecīgi nav sniegta piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai un uzskata, ka reģistrā iesniegtā piekrišana ir viltota, īpašnieks var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs.

Attiecībā uz visiem tiesību subjektiem un reģistra vestajiem reģistriem nav noteiktas vienādas prasības. Bez komersantiem, kuriem pienākums iesniegt piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai paredzēts Komerclikumā, arī šķīrējtiesām šāds pienākums ir paredzēts (Šķīrējtiesu likuma 4. panta trešā daļa). Savukārt citiem tiesību subjektiem, kuru reģistrāciju veic reģistrs citos publiskajos reģistros, piemēram, biedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām partijām u. c., normatīvajos aktos nav noteiks pienākums iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” riska adrese ir nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

• Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt;
• nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.

Adreses īpašniekam, protams, nav jāatbild par to personu saistībām, kas, viņam nezinot, ir izmantojušas viņa adresi. Tādēļ gadījumos, ja personai kļūst zināms, ka viņas īpašumā bez viņas ziņas ir deklarējusies kāda cita persona vai reģistrēts kāds uzņēmums, informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

Tāpat atgādinām, ka Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 18.3. un 8.4. apakšpunktā ir noteikts, ka, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāja struktūrvienību*, galvenais uzņēmums (arī fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību), uzrādot iesniedzēja (pilnvarotās personas) personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojumu iesniegt dokumentus, papildus iesniedz:

• nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā tiesiskā valdītāja izsniegtu piekrišanu struktūrvienības reģistrēšanai tam piederošajā nekustamajā īpašumā, izņemot gadījumu, ja struktūrvienības telpas ir reģistrētāja īpašumā;
• lai reģistrētu struktūrvienību attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā, ja nekustamajam īpašumam ir kopīpašnieki, – visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku vai tiesisko valdītāju piekrišanu. Piekrišanā norāda ēkas kadastra apzīmējumu vai telpu grupas kadastra apzīmējumu, īpašnieka, kopīpašnieku vai tiesisko valdītāju vārdus, uzvārdus un personas kodus vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru.

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, veicot savu saimniecisko darbību ārpus juridiskās adreses (komersantu un attiecīgi tā juridisko adresi reģistrē Uzņēmumu reģistrs), ir jāreģistrē kā struktūrvienību darbavietu, kurā tiks veikta atbilstošā saimnieciskā darbība. Lai reģistrētu struktūrvienību personai nepiederošā nekustamā īpašumā, ir jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā tiesiskā valdītāja izsniegtu piekrišanu struktūrvienības reģistrēšanai tam piederošajā nekustamajā īpašumā.

Tādējādi bez nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā tiesiskā valdītāja piekrišanas struktūrvienības reģistrēšanai tam piederošajā nekustamajā īpašumā Valsts ieņēmumu dienests nereģistrēs konkrēto struktūrvienību minētajā adresē.

* Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktu struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa.