Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Tā kā šobrīd ir karsts laiks (bet arī jebkurā citā laikā), mēs no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa ūdensvada Rīgā, pievienojot šļūteni, intensīvi pa vakariem aplaistām dārzu. Izlietais ūdens vienā laistīšanas reizē var pārsniegt 5–7 kubus. Taču problēma ir tāda, ka maksājam gan par ūdeni, gan par kanalizāciju, kaut arī faktiski ūdens, kas nonāk dārza dobēs, kanalizācijā nenonāk. “Rīgas ūdens” piedāvā šo problēmu risināt, uzstādot atsevišķu skaitītāju ūdens uzskaitei. Taču tur vajadzīgs projekts, būvdarbi, visādi saskaņojumi. Tas ir ļoti dārgi, un mājas iedzīvotājiem tam nav līdzekļu. Vai “Rīgas ūdens” drīkst šādā veidā negodīgi izkrāpt iedzīvotāju līdzekļus par pakalpojumu, kas netiek izmantots? Kāpēc mēs nevaram iesniegt divus rādījumus no viena un tā paša skaitītāja? (aplejot dārzu, mēs varam piefiksēt, cik daudz ūdens izliets dārzā un cik noliets kanalizācijā, un mēneša beigās to visu norādīt). “Rīgas ūdens”, ja rodas šaubas, var jebkurā laikā to visu pārbaudīt vai uzstādīt šīs iekārtas par saviem līdzekļiem. Uzskatu, ka “Rīgas ūdens”, vairāku gadu garumā īstenojot negodīgu komercpraksi (iekasējot naudu par neizmantotiem pakalpojumiem) pret namu iedzīvotājiem, varētu veikt šādu izbūvi pilnībā par saviem (iedzīvotāju) līdzekļiem. Paldies!
Dzīvojamajās mājās, kur tiek nodrošināti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi, saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu kanalizācijā novadīto notekūdeņu daudzums tiek aprēķināts atbilstoši piegādātā ūdens daudzumam. Maksa par notekūdeņu novadīšanu tiek aprēķināta, ievērojot dzīvojamajā mājā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta uzskaitīto piegādātā ūdens daudzumu neatkarīgi no tā, vai viss piegādātais ūdens ir ticis novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai ne. Ne normatīvie akti, ne komercuzskaites mēraparāta tehniskās iespējas nepieļauj ar vienu mēraparātu atsevišķi uzskaitīt gan kanalizācijas sistēmā novadīto, gan nenovadīto ūdeni.
Ja pakalpojumu lietotāji izmanto ūdeni saimnieciskām vai rūpnieciskām vajadzībām (ražošanai, dārza laistīšanai, u. c.) un izmantotais ūdens netiek novadīts kanalizācijā, tad ūdens patēriņa uzskaitei sabiedrība piedāvā iespēju uzstādīt atsevišķu komercuzskaites mēraparātu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 38. punktu piegādātā ūdens daudzumu, ko patērē pakalpojuma lietotājs nekustamajā īpašumā, nosaka pēc tāda komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kuru noplombējis pakalpojuma sniedzējs. Atbilstoši noteikumu 44. punktā noteiktajam pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka šo noteikumu 38. punktā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzums ir vienāds ar piegādātā ūdens daudzumu.
Lai nodrošinātu atsevišķu kanalizācijā nenonākušā ūdens uzskaiti, ir jāveic komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūve papildu komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai.
Komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanas kārtība noteikta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”.
Ja ir nepieciešams uzstādīt papildu komercuzskaites mēraparātu, tad pakalpojumu lietotājam atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 19.3 punkta prasībām jāpieprasa sabiedrības tehniskie noteikumi.
Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu pakalpojumu lietotājam ir pienākums nodrošināt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai vai nomaiņai.
Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu vai nomaiņu un veikt sniegto pakalpojumu uzskaiti.
Lai uzstādītu mēraparātu, pakalpojumu lietotājam jāpieprasa sabiedrības tehniskie noteikumi, kas tiek izsniegti bez maksas. Mēraparāta mezgla pārbūves/izbūves būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā, saskaņo un inženierkomunikāciju pārbūvi/izbūvi veic fiziskas vai juridiskas personas, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas Būvkomersantu reģistrā. Minētie darbi tiek veikti par pakalpojumu lietotāja līdzekļiem. Pēc mēraparāta mezgla pārbūves/izbūves un nodošanas ekspluatācijā sabiedrība veic mēraparāta uzstādīšanu par saviem līdzekļiem.
Vienlaikus pakalpojumu lietotājiem pastāv iespēja ierīkot arī vietējo ūdens ieguves avotu un dārza laistīšanas vajadzībām izmantot no tā iegūto ūdeni.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
