Kā rakstīts Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantā (Kopīpašumā esošā daļa), kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:
dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Ratiņtelpa dzīvojamā mājā ir paredzēta koplietošanai, ir kopīpašuma sastāvdaļa. To pievienojot dzīvoklim (atsevišķajam īpašumam), tiek samazināta kopīpašuma daļa. Lai to varētu darīt, atšķirībā no citiem lēmumiem ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana (likuma 16.panta otrā daļa un 17.pants).

Tātad pirmais solis ir vērsties pie apsaimniekotāja (biedrības) vadības par tālāko risinājumu - kopsapulces organizēšanu (iespējams, aptaujas veidā, rakstiski). Ja pārējie dzīvokļu īpašnieki ratiņtelpu Jums atvēlēs, tad jāņem vērā, ka pārbūves sākšanai būs vajadzīga būvatļauja, jāizstrādā projekts, kas arī jāapstiprina būvvaldē.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājam Vitoldam Peipiņam ir cits viedoklis: viņš atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pantu, kur teikts, ka dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi, un tādējādi kopīpašuma daļu Jūs varat iegūt lietošanā (arī ar visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu), bet ne īpašumā. Pārējās formalitātes paliek iepriekš minētās.

Taču V.Peipiņš ir skeptiski noskaņots par to, ka pilnīgi visi īpašnieki akceptēs Jūsu vēlmi. Teorētiski pieļaujama vēl kāda nelāga varbūtība – ja mājā mainās kāda dzīvokļa īpašnieks, viņš var nepiekrist ratiņtelpas funkcijas maiņai, to apstrīdēt, un tad neizbēgami sāksies sarežģījumi.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro: ja māju pārvalda biedrība, tad jālūkojas, kādas ir tās statūtos noteiktās tiesības. Var gadīties, ka tā ir tiesīga šo telpu, kas ir kopīpašuma daļa, iznomāt, un tad dzīvokļu īpašnieku piekrišana nebūtu vajadzīga. Viņš piebilst, ka telpu varētu iegūt īpašumā tad, ja tā nav uzmērīta un mājas tehniskajā lietā neparādās kā kopīpašuma daļa. Taču tā diez vai būs.

Ja tomēr tiek risināts jautājums par telpas iegūšanu īpašumā, būs vajadzīga visu īpašnieku piekrišana. Tālāk ir jāveic jau iepriekš minētā procedūra ar būvniecības projekta īstenošanu. Kad telpa nodota ekspluatācijā, ir jāievieš grozījumi gan visas mājas tehniskajā lietā (viens dzīvoklis kļuvis lielāks, bet kopīpašuma daļa samazinājusies), gan attiecīgi zemesgrāmatā. Īpašniekam izmaiņas jāveic ne tikai par savu dzīvokli, bet par visu pārējo īpašumu un jāsedz arī izdevumi, norāda Ģ.Beikmanis.
„Tas ir ļoti sarežģīts process,” viņš uzsver un domā, ka telpu iegūt nomā būtu vienkāršāk. Ja biedrībai nav tiesību iznomāt kopīpašuma daļas, tad būtu vajadzīga visu pārējo īpašnieku piekrišana. Taču arī Ģ.Beikmanis piekrīt, ka teorētiski vienmēr pastāv iespēja, ka kāds ratiņtelpas pievienošanu dzīvoklim reiz varētu apstrīdēt.

Tātad pievienot ratiņtelpu dzīvoklim nav tik vienkārši, kā šķiet sākumā. Tomēr, kā redzams no iepriekš teiktā, ir iespējamas zināmas atšķirības un rīcības varianti. Likuma 3.pantā cita starpā ir teikts: „Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu.”