Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) sniegto informāciju Komerclikuma 191. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Atbilstoši Komerclikuma 192. panta pirmās daļas 2. punktam  sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tā šīs daļas iegūst dalībnieka nāves gadījumā, ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļas pāriet sabiedrībai. Tātad, lai pēc dalībnieka nāves viņa daļas pārietu sabiedrībai, statūtos jābūt iekļautam noteikumam, ka daļa pāriet sabiedrībai dalībnieka nāves gadījumā. Tad par mirušā dalībnieka daļu īpašnieku kļūst pati sabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 193. pantā noteikto sabiedrībai šādā veidā iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas (piemērojot šā likuma 188. panta pirmās, otrās un trešās daļas, kā arī 189. panta pirmās daļas noteikumus). Bet, ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, tad daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

Vienlaikus jānorāda: no Civillikuma 1410. panta otrās daļas izriet, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību, savukārt Komerclikuma 221. panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Ņemot vērā, ka komersanta vārdā rīkojas valde, darbības sabiedrības vārdā, iegūstot sabiedrības daļas un tās atsavinot, veic sabiedrības valde.

Gadījumā, kad dalībniekam piederošās daļas pāriet sabiedrībai, nevis mantojumā viņa mantiniekiem, jāņem vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 192. panta otrajai daļai, ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību, t. sk. tiesību iecelt jaunu valdi (vienīgi dalībnieku sapulces kompetencē ir valdes locekļu ievēlēšana atbilstoši Komerclikuma 210. panta pirmajai daļai), tāpat nav arī mantojuma aizgādņa jeb pārvaldītāja, kurš var īstenot mantojuma masā ietilpstošās dalībnieku tiesības. Ievērojot minēto, ja izskatāmajā gadījumā sabiedrības vienīgais dalībnieks vienlaikus ir bijis arī vienīgais valdes loceklis, tad jāsecina, ka sabiedrībā nav nevienas pārvaldes institūcijas, t. i., sabiedrībai nebūs likumīga pārstāvja, kas var pārstāvēt sabiedrību, kā arī nebūs neviena ar tiesībām iecelt jaunu valdi, lai visu iepriekšminēto realizētu.

Tādējādi izskatāmajā gadījumā piemērojama vienkāršotā likvidācija, tas ir, sabiedrības piespiedu darbības izbeigšana, ja iestājušies konkrēti likumā noteikti apstākļi. Proti, saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz UR lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc UR rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja UR valsts notārs konstatē, ka valdei ilgāk nekā trīs mēnešus nav pārstāvības tiesību, UR valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš un iesniedz UR pieteikumu par jaunas valdes iecelšanu. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā netiek iesniegts pieteikums par jaunas valdes iecelšanu sabiedrībā, tad UR valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 318.¹ panta trešo daļu, ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz UR lēmumu, tad UR pēc tam, kad Komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, savā tīmekļvietnē (https://info.ur.gov.lv/#/publications/journal) publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, kurā vienlaikus uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

Ne Komerclikumā, ne kādā citā normatīvajā aktā nav definēts subjektu loks, kurš būtu uzskatāms par likvidācijā ieinteresēto personu. Proti, likumā nav noteikts, ka likvidācijā ieinteresētā persona var būt tikai kāds noteikts subjekts vai personas. Ikviena persona, kurai ir prasījuma tiesības pret konkrēto komercsabiedrību, var iesniegt pieteikumu Reģistram par likvidatora iecelšanu.

Savukārt, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, tad atbilstoši Komerclikuma 317. panta otrajai daļai sabiedrības likvidācija nenotiek un UR pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra. Komerclikuma 317. panta trešajā daļā noteikts, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no Komercreģistra, piekrīt valstij.

Atbilstoši Civillikuma 416. panta noteikumiem manta par bezmantinieku mantu un piekritīgu valstij atzīstama tad, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Savukārt Notariāta likuma 306. panta pirmajā daļā noteikts: ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, tad zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Notariāta likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” regulē procedūras, kā bezmantinieka mantu atzīt par piekritīgu valstij. Savukārt, ja valstij piekrīt sabiedrības daļa, tad to saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” pārdod zvērināts tiesu izpildītājs.

Ņemot vērā minēto, jautājumu noskaidrošanai par to, kā un kādos termiņos notiek bezmantinieka mantas, t. i., kapitālsabiedrību daļu, atzīšana par piekritīgu valstij, pārņemšana un pārdošana, būtu jāvēršas pie zvērināta notāra, kas ved mantojuma lietas, un zvērināta tiesu izpildītāja, kas veic pārņemšanu un realizāciju.

Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes norādīto informāciju to, vai pēc mantojuma atstājēja ir uzsākta mantojuma lieta, var noskaidrot Mantojumu reģistrā, kuru ved Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ja nepieciešamas ziņas no mantojuma lietas, tostarp ziņas par to, kuram ZTI nosūtīts akts bezmantinieku lietas gadījumā, trešās personas tās var saņemt ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju. Ja mantojuma lieta nav uzsākta, tad tās uzsākšanu var iniciēt arī juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs, lūdzot zvērinātam notāram izsludināt mantojuma atklāšanos. Ja mantinieki nepieteiksies, tad zvērināts notārs mantu atzīs par bezmantinieku mantu.

Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādīto informāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 4. punktu zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu ieved, pamatojoties uz saņemto zvērināta notāra akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu. Tādējādi, lai kapitāldaļas nonāktu atsavināšanā pie zvērināta tiesu izpildītāja, pirmkārt, tām jābūt atzītām par bezmantinieku mantu pie zvērināta notāra uzsāktā mantojuma lietā un, otrkārt, mantojuma lietā jābūt pieteiktām kreditoru pretenzijām. Citos gadījumos rīcība ar kapitāldaļām, kas palikušas bez īpašnieka, nav zvērināta tiesu izpildītāja kompetencē.