SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
23. februārī, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
4
10
4
10

Kas jāzina par dzīvesvietas deklarāciju

Dzīvesvietu var deklarēt gan pašvaldībā, gan elektroniski internetā, savukārt ārzemnieki – arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

FOTO: Freepik

Deklarēt dzīvesvietu elektroniski tīmekļa vietnē www.latvija.lv var jau kopš 2009. gada 1. novembra. To var izdarīt katrs iedzīvotājs, kam ir pieslēgta un aktivizēta internetbanka. Šķita, ka iespēja elektroniski deklarēt dzīvesvietu atvieglos procesu, taču tas nozīmē, ka tikpat viegli arī jebkurš radinieks vai pat svešinieks bez problēmām var deklarēties jūsu dzīvesvietā bez atļaujas. LV portāls skaidro, kā var deklarēt dzīvesvietu, uzzināt, cik īpašumā ir deklarēto cilvēku, un ko darīt, ja īpašumā deklarējusies sveša persona.
īsumā
  • Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
  • Dzīvesvietas deklarāciju iesniedzot, jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā.
  • Pašvaldībai ir iespēja pēc savas iniciatīvas un pienākums pēc citas personas pieprasījuma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu.
  • Elektroniski aizpildītajās dzīvesvietas deklarācijās biežāk konstatētas situācijas, kad persona norādījusi neprecīzu adresi vai sniegusi nepatiesas ziņas.
  • Ja persona pati konstatē, ka īpašumā bez tiesiska pamata ir deklarējusies cita persona, ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā.
  • Personai pēc dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas viena mēneša laikā ir jādeklarējas citur.
  • Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm naudas sods ir no 70 līdz 500 eiro.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pants paredz, ka šī likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Deklarējot dzīvesvietu noteiktā pašvaldībā, persona kļūst par attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju. Virkne normatīvo aktu nosaka piederību pašvaldībai kā vienu no nosacījumiem, lai varētu saņemt attiecīgās pašvaldības pakalpojumus, piemēram, iespēju pieteikt bērnu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, apglabāt tuvinieku u.c.

Kā deklarēt dzīvesvietu

Dzīvesvietu var deklarēt gan pašvaldībā, gan elektroniski (www.latvija.lv), savukārt ārzemnieki papildus iepriekš minētajam var deklarēties arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā, vispirms jānoskaidro, kura iestāde šajā teritorijā deklarē dzīvesvietu. Deklarējot dzīvesvietu klātienē, cilvēkam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāmaksā valsts nodeva (4,27 eiro), savukārt, deklarējoties elektroniski, par pakalpojumu nav jāmaksā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pants nosaka kārtību, kādā veic dzīvesvietas deklarāciju. Iesniedzot pieteikumu, jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā. Tiesisko pamatu var apliecināt īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības (rakstveida īres līgums, nomas līgums, laulības apliecinājums, radniecības apliecinājums, vienošanās ar īpašnieku vai cits tiesiskais pamats). Ne deklarējot dzīvesvietu klātienē, ne elektroniski cilvēkam nav jāuzrāda deklarēšanās tiesiskumu apliecinoši dokumenti vai līgumi. Patiesu ziņu sniegšana ir paša cilvēka godaprāts. Savukārt ziņu patiesumu apliecina iesniedzēja paraksts, e-paraksts vai tam pielīdzinātā internetbankas autorizācija. Pēc tam pašvaldības iestāde vai PMLP ziņas par dzīvesvietas deklarāciju aktualizē Iedzīvotāju reģistrā.

"Deklarējot dzīvesvietu noteiktā pašvaldībā, persona kļūst par attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju."

PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule stāsta: "Diemžēl valsts labvēlību, maksimāli vienkāršoto deklarēšanās kārtību, negodprātīgi cilvēki mēdz izmantot ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu un deklarējot savu dzīvesvietu tur, kur patiesībā nav tiesību deklarēties." Visticamāk, fiktīvā adresē cilvēks deklarējas, lai no attiecīgās pašvaldības saņemtu atvieglojumus vai palīdzību, piemēram, Rīgā to noteikti daudzi dara Rīdzinieka kartes dēļ. Taču šādai rīcībai var būt nepatīkamas sekas, jo par nepatiesu ziņu sniegšanu draud sods, turklāt mājokļa īpašnieks var pašvaldību lūgt anulēt ziņas par fiktīvi deklarēto iedzīvotāju.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece, direktora biroja vadītāja Inga Ivanova norāda, ka "Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 11. panta pirmā daļa paredz pašvaldībai iespēju pēc savas iniciatīvas un pienākumu pēc citas personas pieprasījuma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tostarp atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses".

Kā var uzzināt deklarēto cilvēku skaitu īpašumā

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 130 īpašnieks vai pilnvarotā persona ziņas par personām, kuras ir deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā, var saņemt Iekšlietu ministrijas PMLP rakstiski vai izmantojot elektronisko datu nesējus. Aktuālo informāciju par adresē deklarētajām personām var saņemt arī tīmekļa vietnē www.latvija.lv, autorizējoties ar internetbanku vai izmantojot elektronisko parakstu.

Rīgas domes apmeklētāju centrā LV portāls noskaidroja, ka cilvēki nāk un sūdzas par to, ka viņu īpašumā ir deklarējies svešs cilvēks. Prakse liecinot, ka ir dažādas situācijas, kā personas to ir atklājušas. Daži to pamana maksājuma kvītī par komunālajiem pakalpojumiem, kurā no deklarēto iedzīvotāju skaita mainās atkritumu izvešanas cena. Citi to pamana, kad saņem paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu, jo arī tajā norādīts, cik deklarēto personu ir īpašumā.

No vienas puses, iespēja deklarēt dzīvesvietu elektroniski ir ieguvums, jo pakalpojums ir bez maksas un izmantojams jebkurā laikā. No otras puses, tas dod priekšrocību viltniekiem, kuri nesniedz patiesas ziņas par savu deklarējamo adresi, jo tieši elektroniski aizpildītajās dzīvesvietas deklarācijās biežāk konstatētas situācijas, kad persona norādījusi neprecīzu adresi vai sniegusi nepatiesas ziņas.

"Rīgā vidēji gada laikā konstatē 300–400 gadījumus, kad personas, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas. Jāņem vērā, ka, vērtējot dzīvesvietas deklarācijas, šaubu gadījumā iestāde pieņem personai labvēlīgāku lēmumu," stāsta I. Ivanova.

Ko darīt, ja īpašumā deklarējies svešinieks

Ja persona pati konstatē, ka īpašumā bez tiesiska pamata ir deklarējusies cita persona, ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi. Rīgā iesniegumu var aizpildīt Rīgas domes apmeklētāju centrā, kas tālāk to nodod Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijai. Lēmumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu attiecīgā iestāde pieņem viena mēneša laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Jebkurā gadījumā process par deklarētās dzīvesvietas ziņu pārbaudi ir ilgs, bet bez maksas.

Pašvaldības lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija, kas nosaka arī soda apmēru, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) paredz administratīvo atbildību personām, kurām nav deklarēta dzīvesvieta Latvijā, kā arī personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas. Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, attiecīgā iestāde aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam, nosūtot uz šo adresi vēstuli. Ja ziņas ir patiesas, adresei ir jābūt sasniedzamai. Jebkurā gadījumā no personas gaida atbildi 10 darba dienas. I. Ivanova skaidro: "Normatīvajos aktos ilgums nav noteikts, esam to pieņēmuši kā saprātīgu termiņu, kurā personai ir iespējams atsaukties uz mūsu vēstuli."

Personai pēc dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas viena mēneša laikā ir jādeklarējas citur. Ja tas nenotiek, iestāde, kura pieņēma anulēšanas lēmumu, var personas vietā reģistrēt deklarēto dzīvesvietu, ja ir konstatēts nekustamais īpašums ar adresi, kurā šī persona dzīvo, vai ja ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

"Diemžēl valsts labvēlību – maksimāli vienkāršoto deklarēšanās kārtību – negodprātīgi cilvēki mēdz izmantot ļaunprātīgi."

Tātad, lai anulētu dzīvesvietas deklarēšanu, laiku tērē persona, kura būtībā ir cietusī un kura ir konstatējusi īpašumā fiktīvi deklarētu personu. Tie var būt pat četri mēneši, bet izdeklarētais viltnieks jau pēc piecām minūtēm var atkal deklarēties no jauna tajā pašā vai kādā citā dzīvesvietā, jo likums to neaizliedz. Tāda situācija rodas, jo, deklarējot dzīvesvietu, nav vajadzīga īpašnieka piekrišana, līdz ar to persona likumiski var deklarēt savu dzīvesvietu bez viņa atļaujas.

"PMLP nav saņemtas ziņas no personām vai pašvaldībām par to, ka šādos gadījumos nebūtu iespējams anulēt ziņas par fiktīvu personu deklarētajām dzīvesvietām," norāda U. Priekule. No Rīgas domes saņemta informācija, ka praksē no 2003. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, līdz šim brīdim ir tikai atsevišķi gadījumi, kad personas, kurām anulētas ziņas par deklarēto dzīvesvietu, atkārtoti veic dzīvesvietas deklarāciju tajā pašā adresē. Gadījumi, kad tā ir bijis, vairāk saistīti ar civiltiesiskiem strīdiem.

Sods par fiktīvu deklarēšanos

Pārkāpumus par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarējoties konstatē vai nu PMLP, vai nu attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija. Ja konstatē PMLP, tad pārvalde pati sagatavo administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja pārkāpumu konstatē komisija, tad tā tālāk informē pašvaldības policiju. Pašvaldības policijas uzdevums ir sazināties ar attiecīgo personu un uzaicināt viņu uz komisijas sēdi.

Paziņošanas likuma 3. pants nosaka četras iespējas, kā paziņot par uzaicinājumu uz komisijas sēdi, – uz vietas iestādē vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību, izmantojot pasta pakalpojumus, izmantojot elektroniskos sakarus vai publiski.

Saskaņā ar Latvijas APK 186. panta otro daļu par dzīvesvietas nedeklarēšanu personai izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm Latvijas APK 190.10. pants paredz personai naudas sodu no 70 līdz 500 eiro apmērā.

Problēmas risinājuma vēl nav

2016. gada 14. septembrī tika izveidota darba grupa, kurā notiek diskusijas par Dzīvesvietas deklarēšanas likumprojektā ietvertajiem grozījumiem. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija informē, ka darba grupas vadītājs ir Valsts pārvaldes komisijas sekretārs Ainārs Mežulis un tajā piedalījušies PMLP, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas, Tieslietu ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Valsts zemes dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji un deputāti.

"Ja ziņas ir patiesas, adresei ir jābūt sasniedzamai."

Diskusiju rezultātā problēmai par prettiesisku dzīvesvietas deklarēšanu risinājumu neatrada un vienotu viedokli nepanāca, tāpēc nav iespējams noteikt, cik ilgi diskusija turpināsies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs plāno tikties ar PMLP vadību, lai uzklausītu pārvaldes kopējo redzējumu un turpmākos soļus dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas sakārtošanā.

Valsts pārvaldes komisija norāda, ka dzīvesvietas deklarēšanas problēmu izvērtēšana un konceptuālu risinājumu izstrāde ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU