Ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu anulē, ja, deklarējot dzīvesvietu sniegtas nepatiesas ziņas, zudis tiesiskais pamats tajā dzīvot.
LV portāla kolāža
Dzīves vietā deklarēti svešinieki rada problēmas
Deklarēt savu dzīvesvietu nekustamajā īpašumā var personas, kurām ir tiesisks pamats tajā apmesties uz dzīvi. Vai nu personai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums, vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Tas nozīmē, ka savu dzīvesvietu var deklarēt, piemēram, pie brāļa, vecmāmiņas, sievas vai vīra, arī paziņas dzīvoklī, ja nav noslēgts īres līgumus, bet īpašnieks devis savu piekrišanu personai tajā dzīvot. Tiklīdz tiek mainīta dzīvesvieta, personai mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, ir jādeklarē sava jaunā dzīvesvieta, kā to paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Tomēr ne visi šo likuma prasību ievēro, un nereti persona, pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu, to aizmirst deklarēt kā savu dzīvesvietu vai arī to nedara apzināti.
Notiek arī patvaļīga dzīvesvietu deklarēšana. Lai arī personai nav tiesiska pamata konkrēto adresi uzrādīt kā savu dzīvesvietu, tas tiek darīts, kā pamatojumu minot, ka no īpašuma īpašnieka saņemta mutiska atļauja. Pašreizējā dzīvesvietas deklarēšanas kārtība neprasa saņemt dzīvokļa vai mājas īpašnieka atļauju, tādēļ negodprātīgajiem pilsoņiem viegli deklarēt svešu nekustamo īpašumu kā savu dzīvesvietu.
Nekustamajā īpašumā piedeklarējušās svešas personas tā īpašniekiem rada apgrūtinājumus un nepatīkamas situācijas. Uz īpašnieka adresi pienāk gan nepazīstamām personām adresēta korespondence, gan mēdz ierasties, piemēram, policija, kurai nepieciešams satikt īpašumā deklarēto personu, un tad īpašniekam vai īrniekam jātaisnojas, ka meklējamā persona īpašumā nedzīvo un tajā nekad nav manīta. Deklarētie "rēgi" rada arī liekus tēriņus, jo, piemēram, maksa par atkritumu izvešanu ir atkarīga no īpašumā deklarēto personu skaita.
Ziņu anulēšanai jāvēršas pašvaldībā
Lūgt anulēt ziņas par konkrētās personas deklarēto dzīvesvietu var nekustamā īpašuma īpašnieks, arī īrnieks, bet ne kaimiņš. Ar iesniegumu jāvēršas sava rajona pašvaldības iestādē, kas var veikt deklarētās dzīvesvietas ziņas anulēšanas. Lūgumu var iesniegt klātienē, sūtīt pa pastu, iesniegt kā elektronisku dokumentu, nepieciešamās darbības var veikt arī tiešsaistē latvija.lv.
Ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantu, kas noteic, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja:
Ziņu anulēšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 72 "Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu".
"Nekustamajā īpašumā piedeklarējušās svešas personas tā īpašniekiem rada apgrūtinājumus."
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas galvenā speciāliste – eksperte Indra Seile skaidro, ka pēc iesnieguma saņemšanas tiek uzsākts administratīvais process un nepieciešamības gadījumā tiek lūgts iesniegt papildu dokumentus. Kam tie jāiesniedz?
Katrs gadījums vērtējams individuāli, tādēļ nav iespējams nosaukt konkrētu termiņu, kurā pieņem lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu vai deklarētās dzīvesvietas ziņas saglabāšanu. Iesniegumi tiek izskatīti mēneša laikā. Ja ir nepieciešams, to izskatīšanu var pagarināt uz laiku līdz 4 mēnešiem, piezīmē I. Seile.
Persona var arī neuzzināt, ka ir izdeklarēta
Saņemot iesniegumu ar lūgumu anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, pašvaldības iestāde personu, par kuru ziņas lūgts anulēt, informē, nosūtot tai vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu. Tas dod iespēju šai personai uzzināt, ka līdz lēmuma pieņemšanai viņai ir tiesības iesniegt dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Ja persona iesniedz dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestāde ziņas par deklarēto dzīvesvietu neanulē. Nepieciešamības gadījumā tiek arī apsekota personas dzīvesvieta. Rīgā to pēc Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas lūgumu veic pašvaldības policija.
Ja persona reāli deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo, tā visdrīzāk pašvaldības sūtīto ziņu nesaņem. Arī paziņojumu par pieņemto lēmumu par ziņu anulēšanu par personas deklarēto dzīvesvietu personai nosūta uz deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to var gadīties, ka persona nemaz nezina, ka ir izdeklarēta. Tomēr tā ir pašas personas atbildība. Katra iedzīvotāja ziņā ir rūpēties, lai viņš tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību būtu sasniedzams, t.i., reāli dzīvotu adresē, kurā ir deklarējies.
Likums noteic, ka 18 gadu vecumu nesasnieguša bērna dzīvesvieta ir vecāku dzīvesvieta, ja vien bērnam dzīvesvieta nav deklarēta citur. Bet, anulējot ziņas par vecāka dzīvesvietu, vienlaicīgi jeb automātiski netiek anulētas arī ziņas par tā nepilngadīgo bērnu deklarētajām dzīvesvietām. Ja ir vēlme anulēt arī ziņas par nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu, tas jāmin iesniegumā. Pēc lēmuma stāšanās spēkā ziņas tiek aktualizētas Iedzīvotāju reģistrā. Pieņemtais lēmums par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Ja, pārbaudot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, pašvaldība konstatē, ka deklarācijas iesniegšanas laikā personai nebija deklarācijā norādītā tiesiskā pamata apmesties uz dzīvi deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē ar deklarācijas iesniegšanas datumu. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt, tomēr tas neaptur pieņemtā lēmuma darbību – tik un tā personai tiek anulētas ziņas par tās deklarēto dzīvesvietu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta prakses apkopojumā par dzīvesvietas deklarēšanu 2004.–2015.gadā norādīts, ka, pastāvot šaubām par to, vai tiesiskais pamats dzīvošanai noteiktajā dzīvesvietā tiešām zudis, un konstatējot personas faktisko dzīvesvietu attiecīgajā dzīvesvietā, ziņu anulēšana nav pieļaujama.
Pašvaldībai nav jāvērtē īres līguma tiesiskums
Pašvaldību iestādēm, pārbaudot personas tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, jāsaskaras ar civiltiesiskajām attiecībām, kuras dod tiesības personai dzīvot attiecīgajā īpašumā. Tomēr pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādes kompetencē neietilpst izvērtēt to civiltiesisko darījumu tiesiskumu, uz kura pamata persona ir ieguvusi nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, teikts Augstākās tiesas prakses apkopojumā. Piemēram, pašvaldībai nav jāizvērtē īres līguma tiesiskums vai jārisina strīds, kas radies starp dzīvokļa vai mājas īpašnieku un tajā dzīvojošo personu par tiesībām dzīvot tajā. Pašvaldība, skatot lūgumu par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu, arī nerisina jautājumu par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Arī laulāto, radinieku var izdeklarēt
LV portāls ir saņēmis vairākas lasītāju e-konsultācijas ar jautājumiem, vai ir iespējams anulēt ziņas par laulātā deklarēto dzīvesvietu. Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka persona nekustamā īpašuma lietošanas tiesības iegūst laulības ceļā. Tas nozīmē, ka personai ir tiesisks pamats deklarēt savu dzīvesvietu vīram vai sievai piederošajā dzīvoklī, mājā. Nereti mēdz būt, ka starp laulātajiem rodas konflikts, viens no viņiem maina dzīves vietu, un otrs laulātais dzīvesbiedru vēlas izdeklarēt no sev piederošā īpašuma. Arī tas ir iespējams, tiesa gan katrs gadījums vērtējams individuāli, ņemot vērā esošos apstākļus, piemēram, vai dzīvoklis, māja ir uzskatāms par abu laulāto kopmantu, norāda I. Seile.
"Pašvaldībai nav jāizvērtē īres līguma tiesiskums."
Laulības šķiršanas gadījumā personai zūd tiesiskais pamats deklarēt savu dzīvesvietu bijušajam laulātajam piederošajā nekustamajā īpašumā, ja vien neīstenojas kāds no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pantā minētajiem pamatojumiem.
Līdzīgi ir arī ar radiniekiem. Lai arī likums paredz, ka radniecība dod tiesisku pamatu deklarēt savu dzīvesvietu radiniekam piederošā īpašumā, tas nenozīmē, ka nebūs iespējams radinieku izdeklarēt.
Jaunajam īpašniekam saistoši iepriekšējie līgumi
Likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. pants noteic – "Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā." Tātad arī pēc dzīvokļa vai mājas īpašnieku maiņas personai ir tiesības, saskaņā ar iepriekš noslēgto īres līgumu, turpināt lietot dzīvokli, māju un tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Šādā gadījumā jaunajam īpašniekam nebūs tiesību lūgt anulēt ziņas par īrnieku deklarēto dzīvesvietu.
Līdz brīdim, kad 2003. gadā spēkā stājās Dzīvesvietas deklarēšanas likums, personas nekustamajā īpašumā pierakstīja, saņemot rakstisku nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju. Lai anulētu ziņas par šādu personu, ir nepieciešams, piemēram, terminēts īres līgums, savstarpēji noslēgta vienošanās, skaidro Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas galvenā speciāliste – eksperte I. Seile.
Īrnieki, kuri rakstveidā nav pārtraukuši dzīvokļa lietošanas, tiesības, šobrīd nevienam vien nekustamā īpašuma īpašniekam sagādā liekas raizes. Tajā skaitā tiem, kuri nekustamo īpašumu iegādājušies pēdējo gadu laikā. Ziņu anulēšana par šo personu deklarēto dzīvesvietu, lai gan personas īpašumā nedzīvo jau labu laiku, ir apgrūtināta un prasa laiku un lieku darbu arī no pašvaldības darbiniekiem.
I. Seile atgādina, ka, pērkot nekustamo īpašumu, pircējiem ir tiesības pieprasīt izziņu, kurā norādītas īpašumā deklarētās personas. Daudzi to neizmanto un paļaujas uz īpašuma pārdevēja apgalvoto, ka citas personas īpašumā dzīvesvietu nav deklarējušas. Nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jābūt modriem par savu īpašumu un ik pa laikam jāpārbauda, kas ir deklarējušies viņa īpašumā.