Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Persona savu dzīvesvietu var deklarēt nekustamajā īpašumā, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats.
FOTO: Freeimages
Nedzīvojamā ēkā dzīvesvietu elektroniski deklarēt nevarēs
Šobrīd dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā un dzīvošanai nepiemērotā ēkā. Savu dzīvesvietu persona var deklarēt elektroniski portālā latvija.lv, un šis pakalpojums ir bez maksas. Dzīvesvietu var deklarēt arī, vēršoties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, bet šādā gadījumā jāmaksā valsts nodeva 4,27 eiro apmērā.
Saeimā iesniegtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā paredz, ka turpmāk persona elektroniski varēs deklarēt dzīvesvietu tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā un dzīvojamo telpu grupā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas vadītāja Marta Zvaune, iepazīstinot Saeimas deputātus ar sagatavotajiem likuma grozījumiem, norādīja, ka personas mitinās arī ēkās, kas vēl nav iekļautas reģistros, vai pēc statusa nedzīvojamās ēkās, kas ir pielāgotas dzīvošanai. Tās, piemēram, ir bijušās saimniecības ēkas, mākslinieku darbnīcas, biroju ēkas, dzīvojamie vagoniņi, kamēr tiek būvētas mājas.
Šādos īpašumos šobrīd dzīvesvietu var deklarēt arī elektroniski. Likumā plānotās izmaiņas paredz, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās nedzīvojamās ēkās un nedzīvojamo telpu grupās vai nereģistrētās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās un dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās persona varēs deklarēt dzīvesvietu, vēršoties tikai klātienē pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. To nebūs iespējams izdarīt elektroniski. Personai būs arī jāpierāda, ka tā konkrētajā īpašumā dzīvo. Likumprojekts gan neprecizē, kādā tieši veidā būs jāpierāda, ka konkrētajā īpašumā persona mitinās..
Plānotās izmaiņas administratīvo slogu palielinās gan iedzīvotājiem, gan pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestāžu darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē personas iesniegtie pierādījumi par dzīvošanu konkrētajā adresē.
Ja personas deklarēto dzīvesvietu reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nedzīvojamā ēkā, nedzīvojamo telpu grupā vai nereģistrētā dzīvojamā, nedzīvojamā ēkā vai dzīvojamo, nedzīvojamo telpu grupā, tad pēc dzīvesvietas reģistrācijas pašvaldība veiks pasākumus attiecīgās ēkas vai telpu grupas izmantošanas veida aktualizēšanai atbilstoši faktiskajam izmantošanas veidam un atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam.
Varēs atteikt reģistrēt deklarēto dzīvesvietu
Grozījumi paredz, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestāde vai PMLP varēs atteikt reģistrēt deklarēto dzīvesvietu. Likumu paredzēts papildināt ar pantu, kurš precizēs šādus gadījumus. Likumprojekta redakcija paredz šādus gadījumus:
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants noteic, ka persona savu dzīvesvietu var deklarēt nekustamajā īpašumā, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats. Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Arī mutiska vienošanās ar dzīvesvietas īpašnieku par tiesībām dzīvot konkrētajā nekustamajā īpašumā uzskatāma par tiesisku pamatu.
"Plānotās izmaiņas administratīvo slogu palielinās gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām."
Ja pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādei radīsies pamatotas šaubas par tiesisko pamatu personai dzīvot īpašumā, kuru tā deklarē kā dzīvesvietas adresi, iestāde varēs pieprasīt uzrādīt tiesisko pamatu apliecinošu dokumentu. Par deklarētās dzīvesvietas ziņu reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu pašvaldība lems pēc attiecīgo dokumentu uzrādīšanas. Jāatzīmē, ka grozījumi neparedz, ka tiesisko pamatu apliecinošas ziņas būs jāpieprasa un jāuzrāda katrā dzīvesvietas deklarēšanas gadījumā pašvaldībā.
Ar likuma grozījumiem noteiks arī kārtību, kādā anulē ziņas par reģistrēto dzīvesvietu. Ja persona savu dzīvesvietu nav deklarējusi, bet pašvaldība konstatē nekustamo īpašumu, kurā šī persona dzīvo, tad šī īpašuma adrese Iedzīvotāju reģistrā tiek aktualizēta kā personas reģistrētā dzīvesvieta. Tiek uzskatīts, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Ziņas par reģistrēto dzīvesvietu varēs anulēt, ja tiks konstatēts, ka persona reģistrētajā dzīvesvietā vairāk nedzīvo.
Būs jāuzlabo valsts informācijas sistēmas un e-pakalpojumi
Plānoto likuma grozījumu ieviešanai praksē būs nepieciešams uzlabot valsts informācijas sistēmas, elektroniskos pakalpojumus un to sasaisti. Tas prasīs ne tikai laiku, bet arī finanšu resursus. PMLP Juridiskās nodaļas vadītāja deputātiem atzina, ka pastāv nelielas bažas par nepieciešamā finansējuma saņemšanu.
Plānots, ka likuma normas, kuru īstenošanai nepieciešama informācijas sistēmu sasaiste, stāsies spēkā 2019. gada vasarā.
Par veicamajām izmaiņām Dzīvesvietas deklarēšanas likumā vēl jālemj Saeimai.
