SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
09. decembrī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1
1
1

Par izbraukšanu no Latvijas ir jāpaziņo

Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstīs, persona ir izpildījusi dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu.

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Latvijas valstspiederīgajam, uzturoties ārvalstī ilgāk par pusgadu, ir jāpaziņo par savu jauno dzīvesvietas adresi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Šis pienākums attiecas ne tikai uz tiem iedzīvotājiem, kas citu valsti par savu jauno mājvietu izvēlējušies uz ilgu laiku, bet arī uz tiem, kas ārpus Latvijas plāno uzturēties tikai dažus mēnešus. Piemēram, uz jauniešiem, kas devušies brīvprātīgajā darbā, studiju apmaiņas programmās, strādājošajiem, kuri stažējas ārpus Latvijas vai atrodas ilgstošā komandējumā. Neinformējot par dzīvesvietas adresi ārvalstī, iedzīvotāji var nesaņemt sev būtisku valsts, pašvaldību un citu iestāžu oficiālo informāciju, tādējādi zaudējot iespēju izmantot savas tiesības vai aizstāvēt sevi.
Dodoties ceļojumā ārpus Latvijas kaut vai uz dažām dienām, vēlams par to informēt Ārlietu ministriju. Tas vajadzības gadījumā ļaus ministrijai nodrošināt ekstremālās situācijās (kara darbība, dabas katastrofas u.c.) nonākušām personām konsulārās palīdzības sniegšanu.
īsumā
  • Personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura ārpus Latvijas uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot savas dzīvesvietas adresi ārvalstī.
  • Pārceļoties uz dzīvi citā valstī vai tajā uzturoties ilgāk par pusgadu, ziņas par Latvijā deklarēto dzīvesvietu Latvijā nav jāanulē.
  • Personas adrese ārvalstī ir svarīga valsts, pašvaldību un citu iestāžu saziņai ar personu.
  • Uzturoties vai plānojot uzturēties ārvalstī uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vēlams ziņas par plānoto braucienu sniegt Ārlietu ministrijas konsulārajā reģistrā.
  • Konsulārajā reģistrā iekļautā informācija ārkārtas situācijās ārvalstīs būtiski paātrina ceļotāju apzināšanu un nepieciešamās konsulārās palīdzības nodrošināšanu jebkurā pasaules valstī.

Par adreses maiņu paziņot ir vienkārši

Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrā daļa noteic, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura ārpus Latvijas uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Ziņas jāsniedz arī par saviem nepilngadīgajiem bērniem un personām, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā. Par dzīvesvietas maiņu jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai arī, atrodoties jau ārpus Latvijas, par izmaiņām var informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstī.

Pārceļoties uz dzīvi citā valstī vai tajā uzturoties ilgāk par pusgadu, ziņas par Latvijā deklarēto dzīvesvietu Latvijā nav jāanulē. Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstīs, informācija atjaunosies automātiski. Tādējādi persona būs izpildījusi dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu, kā to paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums.

Paziņot par savu dzīvesvietu ārvalstī var vairākos veidos:

Paziņošana elektroniskā formā ir bezmaksas pakalpojums un pieejams ikvienam. Persona par dzīvesvietas maiņu var aizpildīt noteikta parauga iesniegumu vai iesniegt brīvā formā uzrakstītu iesniegumu, kurā norādīti personas dati un jaunā adrese ārvalstī. PMLP atgādina, ka iesniegumiem noteikti jābūt parakstītiem un nosūtītiem pa pastu, nevis e-pastu. Iesniegumus bez paraksta vai ieskanētus un nosūtītus pa e-pastu, piemēram, no bezmaksas e-pasta inbox.lv vai gmail.com, PMLP nereģistrē.

Saņemot ziņas no personas par dzīvesvietas maiņu, PMLP ziņas aktualizē Iedzīvotāju reģistrā. Par ziņu aktualizēšanu personu informē, nosūtot e-pastu, ja tāds iesniegumā ir uzrādīts, vai paziņojumu uz norādīto pasta adresi. Pārliecināties par adreses aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā var elektroniski portālā latvija.lv. Tāpat kā mainot dzīvesvietu Latvijā, tā arī mainot to ārvalstī, par jauno adresi ir jāpaziņo PMLP.

Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, dzīvesvieta jādeklarē no jauna. Plašāks skaidrojums rakstā "Dzīvot deklarētajā dzīvesvietā ir paša interesēs".

Ārvalsts adrese nepieciešama saziņai ar valsti

Cilvēki, kas izvēlējušies izbraukt no valsts, bieži domā, ka labāk par esamību citā valstī ir nevienu neinformēt, lai nesagādātu sev liekas nepatikšanas. Patiesībā par dzīvesvietu ārvalstīs jāziņo ne tikai tādēļ, lai būtu zināms, vai persona uzturas Latvijā vai ārpus tās, jo ne vienmēr cilvēks var prognozēt, kāda vajadzība var rasties, kad sasniedzamība faktiskajā adresē ir pašam izšķiroši svarīga. Adrese ir svarīga valsts, pašvaldību un citu iestāžu saziņai ar personu.

Paziņošanas likuma 4.pants noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijas dokumentu fiziskai personai nosūta uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi. Tātad, uzturoties ārvalstīs, vēstule, dokuments tiks nosūtīts uz personas norādīto adresi ārvalstī, ja šī adrese ir zināma. Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstī, personai nav iespēja veikt papildu adreses pievienošanu, piemēram, norādīt savu vecāku vai draugu Latvijas adresi, uz kuru nāktu oficiālās vēstules.

"Paziņojot par savu dzīvesvietu ārvalstī, persona apliecina, ka attiecīgā adrese ir vieta, kur ar viņu var sazināties valsts. Valsts šim apliecinājumam tic un uz to paļaujas. Turklāt ne vecāki, ne draugi nevar pārstāvēt konkrētu personu Latvijā bez attiecīga juridiska pilnvarojuma," skaidro PMLP pārstāve.

"Reģistrēšanās konsulārajā reģistrā nodrošinās brīdinājuma saņemšanu par valsti vai reģionu, uz kuru plānots doties."

Lai gan tā nav izmantota prakse, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dzīvesvietas nedeklarēšanu, t.i., nepaziņošanu par patstāvīgās dzīvesvietas adresi ārvalstī, ir paredzēts arī sods. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit eiro. Iedzīvotājus par šīs likuma normas neievērošanu sodīt ir gandrīz neiespējami. Kā norāda PMLP, nav iespējams izsekot personu dzīvesvietu maiņai uz ārzemēm vai atpakaļ un nav iespējams pierādīt, ka persona nav veikusi šo paziņojumu.

Taču pret likumā noteikto pienākumu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo var gadīties, ka cilvēks kaitējumu, tajā skaitā finansiālu, nodara pats sev. Kā piemēru var minēt daudzas sadzīviskas situācijas. Piemēram, starp laulātajiem ir nesaskaņas, un tie dzīvo šķirti. No tiem viens devies darba meklējumos uz ārvalstīm, bet par jauno dzīvesvietu nav paziņojis PMLP. Otrs turpina dzīvot abu kopējā dzīvesvietā, kas vairumā gadījumu ir arī abu laulāto deklarētā dzīvesvieta. Laulātais, kurš dzīvo Latvijā, nolemj šķirt laulību un iesniedz nepieciešamos dokumentus tiesā. Tiesa saskaņā ar normatīvajiem aktiem otram laulātajam, kurš atrodas ārvalstīs, paziņojumu par laulības šķiršanas procesa uzsākšanu nosūta uz deklarēto dzīvesvietu Latvijā, jo par ārvalsts adresi tiesai ziņu nav. Tiek uzskatīts: ja personai dokuments nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietu, tā ir to saņēmusi un ar to iepazinusies.

Izveidojoties šādai situācijai, ārvalstī dzīvojošais vīrs vai sieva var neuzzināt, ka otra puse nolēmusi šķirt laulību. Ja starp abiem vēl ir arī konflikts, tad prasītājs var nebūt ieinteresēts, lai otrs būtu informēts par uzsākto procesu. Normatīvie akti pieļauj laulības šķiršanu arī bez abu laulāto klātbūtnes. Tas nozīmē, ka pieņemtais tiesas lēmums, piemēram, par mantas sadali, ārvalstīs esošajam vīram vai sievai var nebūt labvēlīgs.

Par izbraukšanu uz neilgu laiku jāpaziņo

Uzturoties vai plānojot uzturēties ārvalstī uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vēlams ziņas par plānoto braucienu sniegt Ārlietu ministrijas konsulārajā reģistrā. Ziņu sniegšana ir bez maksas, brīvprātīga, un to iespējams izdarīt jebkurā diennakts laikā.

Ievadīt ziņas reģistrā var, izmantojot e-pakalpojumu portālā latvija.lv. Reģistrā persona informāciju var sniegt par sevi, par kontaktpersonu ārkārtas situācijas gadījumā, ceļojuma informāciju, norādot valsti, uzturēšanās ilgumu tajā, plānotās apmešanās vietu un adresi un apdrošināšanas komersantu. Sniedzot ziņas par sevi, tās var sniegt arī par personu, ar kuru plānots uzturēties kopā, piemēram, kolēģi, vecākiem, draugiem. Ziņas var norādīt arī par ceļojuma kontaktpersonu, piemēram, grupas vadītāju, ceļojuma vai brauciena organizētāju, tūrisma operatoru.

"Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, no jauna jādeklarē dzīvesvieta."

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.211 "Noteikumi par kārtību, kādā konsulārajā reģistrā iekļauj un izmanto informāciju par paredzamu īslaicīgu uzturēšanos ārvalstīs" konsulārajā reģistrā iekļauto informāciju izmanto Ārlietu ministrijas amatpersonas, lai nodrošinātu personas konsulāro aizsardzību ārvalstī ārkārtas situācijā. Par ārkārtas situāciju uzskatāms, piemēram, nelaimes gadījums, dabas stihijas, masu nemieti vai kara darbība.

"Konsulārajā reģistrā iekļautā informācija ārkārtas situācijās ārvalstīs būtiski paātrina ceļotāju apzināšanu un nepieciešamās konsulārās palīdzības nodrošināšanu jebkurā pasaules valstī, tādēļ aicinām ceļotājus brīvprātīgi sniegt informāciju un savlaicīgi nodrošināties pret iespējamām problēmsituācijām," informē Ārlietu ministrija. Vienlaikus reģistrēšanās konsulārajā reģistrā nodrošinās arī ceļojuma brīdinājuma saņemšanu ceļotāja e-pastā par valsti vai reģionu, uz kuru plānots doties.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU