Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja persona ir saņēmusi vīzu, uzturēšanās atļauja ieceļošanai Latvijā nav jāsaņem, un otrādi – ja ir uzturēšanās atļauja, vīzu nevajag.
FOTO: Ivars Soikāns/ LETA
Ja ir vīza, uzturēšanās atļauju nevajag
Ārzemniekam, kurš ir trešās valsts pilsonis, lai varētu ieceļot un uzturēties Latvijā, nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja. Par trešās valsts pilsoni uzskata personu, kura nav Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Tomēr ir vairāku trešo valstu pilsoņi, kuri var ieceļot Latvijā bez vīzas un uzturēties šeit līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā, piemēram, Japānas, Čīles un Kanādas pilsoņi. Pilns valstu saraksts pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā.
Ja ārzemniekam ir nepieciešamība Latvijā ieceļot uz neilgu laiku, piemēram, lai apciemotu radiniekus vai tūrisma braucienā, tad ir jāpieprasa vīza. Tā ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā (pasē). Vīza apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laikposmā tik reizes, cik vīzā norādīts, ieceļo un uzturas Latvijā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijā vai kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, teikts Imigrācijas likumā. Katrai personai izsniedz savu individuālu vīzu.
Savukārt, ja ir nepieciešamība Latvijā uzturēties ilgāku laika posmu, piemēram, laulātais ir Latvijas pilsonis vai persona strādā Latvijas uzņēmumā, – jāpieprasa uzturēšanās atļauja. Tas ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
Ja persona ir saņēmusi vīzu, uzturēšanās atļauja ieceļošanai Latvijā nav jāsaņem, un otrādi – ja ir uzturēšanās atļauja, tad nevajag vīzu.
Veicamos soļus vīzas saņemšanai reglamentē MK noteikumi Nr.676 "Vīzu noteikumi", savukārt uzturēšanās atļaujas saņemšanai – MK noteikumi Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi".
Vīza – uz laiku līdz trim mēnešiem
Imigrācijas likuma 11.pantā norādīts, ka vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Tas nozīmē, ka kopumā gada laikā ārzemniekam ir iespēja Latvijā uzturēties līdz 180 dienām, attiecīgi līdz 90 dienām katrā pusgadā.
Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt četru veidu vīzas:
Vīzas var būt paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai.
Pastāv arī iespēja saņemt ilgtermiņa vīzu. Tādā gadījumā uzturēšanās termiņš Latvijā var pārsniegt 90 dienas sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu, humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem vai profesionāliem iemesliem, teikts Imigrācijas likumā.
Ārzemnieks var pieprasīt vīzu, ja:
Vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu valodā un vairākās svešvalodās – angļu, franču, krievu vai vācu valodā.
Ārzemniekiem, kuriem ir nepieciešamība doties ne tikai uz Latviju, bet arī citām Eiropas valstīm, ir iespēja saņemt Šengenas vīzu. Vienotā jeb Šengenas vīza ir vīza, ar kuru ārzemnieks vīzā atļauto laiku var uzturēties Latvijā un pārējās Šengenas dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īslandē, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Šveicē, skaidro Ārlietu ministrija.
Ar vairākām trešajām valstīm ir noslēgti nolīgumi, kas paredz vīzu atvieglotu izsniegšanu, informē PMLP. Šāds nolīgums ir attiecībā uz Krieviju (plašāka informācija PMLP mājaslapā), Albāniju, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Gruziju, Melnkalni, Moldovu, Serbiju un Ukrainu (plašāka informācija PMLP mājaslapā).
Uzturēšanās atļauja - ja vēlas Latvijā dzīvot ilgāku laiku
Vārdu savienojums "uzturēšanās atļauja" sabiedrībā nereti asociējas ar turīgiem ārvalstu pilsoņiem, kuri iegādājas nekustamos īpašumus, tādējādi iegūstot iespēju dzīvot Latvijā. Ir virkne citu situāciju, kurām pastāvot ārzemnieks var iegūt iespēju īsāku vai garāku laika posmu dzīvot Latvijā. Tiesību akti paredz, ka ārzemniekam var izsniegt termiņuzturēšanās atļauju (tiesības Latvijā uzturēties noteiktu laiku) vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Gadījumus, kādos ārzemnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, nosaka Imigrācijas likuma 23.pants. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju var saņemt trešās valsts pilsonis, kurš studē kādā no Latvijas augstskolām pilna laika mācību programmā, ir ieradies Latvijā ārstēties. Izsniegto termiņuzturēšanās atļauju ilgums ir dažāds un atkarīgs no uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķa. Latvijas puse to izsniedz līdz sešiem mēnešiem un līdz pat pieciem gadiem.
"Vīza ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā."
Nosacījumus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai noteic Imigrācijas likuma 24.pants. Tajā skaitā pastāvīgo uzturēšanās atļauju var pieprasīt Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais, ārzemnieks, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām.
Uzturēšanos Latvijā par nepārtrauktu uzskata, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. Prombūtni uzskata par attaisnotu, ja tās iemesls bijusi ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara. Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku vai pilna laika studējošā studiju laiku Latvijā, bet ne ilgāk kā pusi no minētā laika.
Daļai ārzemnieku, kuri iesniedz dokumentus patstāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, jāiesniedz arī valsts valodas prasmes apliecība, kas apliecina valsts valodas zināšanas vismaz A2 (pamata) līmenī, skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule. Tas nozīmē, ka personai jāspēj vienkāršos teikumos sazināties par ikdienas un viņai zināmām profesionālām tēmām. Jābūt arī apgūtai lasītprasmei un jāspēj saprast vienkāršus tekstus par sadzīvi un darbu u.tml. Dokuments par latviešu valodas zināšanām jāiesniedz ārzemniekiem, kas uzturēšanās atļauju pieprasa, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2.,3.,6. un 7.punktu.
Zilā karte – ārzemniekam ar augstu kvalifikāciju
Profesionāls darbinieks, kurš ir trešās valsts pilsonis un strādā Latvijā, var saņemt Eiropas Savienības zilo karti. Šo termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Lai ārzemnieks varētu saņemt Zilo karti, viņam jābūt ar augstu kvalifikāciju, t.i., ir jābūt iegūtai augstākajai izglītībai studiju programmā, kuras ilgums attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē ir vismaz trīs gadi. Ārzemniekam jābūt arī nodarbinātam un par nolīgto samaksu jāveic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijā.
Uzturēšanās atļauja dzīvesbiedram
Imigrācijas likums paredz uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa laulātajam. Imigrācijas likuma 25.pantā teikts, ka, pirmo reizi iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt uz vienu gadu; otro reizi iesniedzot dokumentus, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt uz četriem gadiem, savukārt trešo reizi iesniedzot dokumentus, var pieprasīt jau pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāda pati iespēja ir arī ārzemniekam, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais.
Ja pāris, kura attiecības nav reģistrētas un kurā viena puse ir Latvijas valstspiederīgais, bet otra puse ir trešās valsts pilsonis, vēlēsies pastāvīgi dzīvot Latvijā, ārzemniekam diemžēl nebūs iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, kā pamatojumu minot kopdzīvi ar Latvijas valstspiederīgo.
