1. jūlijā stājas spēkā
grozījumi Imigrācijas likumā. Tie ievieš vairāk nekā 30 izmaiņu līdzšinējā
likuma redakcijā, un galīgā grozījumu versija parlamentā tika apstiprināta 9.
jūnijā pēc otrreizējas caurlūkošanas.
Grozījumi skar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas nosacījumus trešo
valstu pilsoņiem, nosakot arī tiesības uz laiku apturēt atļauju izsniegšanu,
maina regulējumu atļauju izsniegšanā personām, kuras veikušas ieguldījumus
kapitālsabiedrību pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, kā
arī iegādājoties nekustamo īpašumu, un ir arī citas izmaiņas.
Svarīgākās izmaiņas Imigrācijas likumā ir šādas:
- TUA izsniegšanu uz noteiktu laiku var apturēt trešās valsts pilsoņiem
saistībā ar viņu daudzumu mūsu valstī un to ietekmi uz nacionālo drošību vai
ekonomisko attīstību. Ārzemniekiem – trešo valstu pilsoņiem – TUA
izsniegšanu var apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem
gadiem. Valdībai, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts
ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu un
koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, būs jāizdod noteikumi un jānosaka,
kuras trešās valsts pilsoņiem un uz kādu termiņu aptur attiecīgo uzturēšanās
atļauju izsniegšanu.
- Mainīti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz
pieciem gadiem ārzemniekam, kurš investējis kapitālsabiedrības
pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Ir palielināts
minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos – turpmāk tie būs 50 000 eiro
līdzšinējo 35 000 eiro vietā kapitālsabiedrībā, kurā strādā ne vairāk kā 50
darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10
miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību
budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk par 3300 eiro mēnesī.
- Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās
atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs investējis
uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Līdz šim šādu atļauju
izsniedza ne vairāk kā trim ārzemniekiem.
- No 150 000 eiro līdz 100 000 eiro samazināts ieguldījums
kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada
apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. TUA būs spēkā,
ja uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 000 eiro (par nepilnu pirmo
pārskata gadu kopš TUA izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie
nodokļi kopā vidēji mēnesī nedrīkst būt mazāki par 8300 eiro).
- Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos uzturēšanās
atļauju saņemšanai noteikta 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā.
- Ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku, kas nepārsniedz
piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones,
Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu,
Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens
funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot, ja nekustamais īpašums ir
neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Savukārt ārpus
šīm teritorijām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kur katrs no tiem ir
viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir
vismaz 250 000 eiro. Līdz šim bija noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties
vienu funkcionāli saistītu apbūvētu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne
mazāka par 250 000 eiro. Vienlaikus jāizpilda vairāki citi nosacījumi, kas
minēti likuma 23. pantā.
- Turpmāk ārzemniekam, kurš apguvis pilna laika studijas augstskolā un
ieguvis diplomu, būs tiesības pieprasīt TUA pagarinājumu uz laiku līdz
sešiem mēnešiem.
- Ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts
drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, Valsts robežsardzes
amatpersona var ievietot aizturēto ārzemnieku Valsts policijas telpās
īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Imigrācijas likuma grozījumu galīgajā lasījumā, ko Saeima pieņēma 21. aprīlī,
cita starpā bija noteikta 5000 eiro iemaksa valsts budžetā, ja ārzemnieks
atkārtoti pieprasa TUA. Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai
caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas
noteikumos.
Imigrācijas likuma redakcijā, kas stājas spēkā 1. jūlijā, ir noteikts:
- ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot TUA saistībā ar nekustamā īpašuma
iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5000 eiro
apmērā valsts budžetā nebūs jāveic;
- ārzemniekam, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju saistībā ar
ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un valsts vērtspapīru pirkšanu,
iemaksa valsts budžetā netiek piemērota.