Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz jūlija vidum to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kopumā bija iekļautas 29 257 personas.
FOTO: SXC, LV portāla kolāža
Konkurss „Jaunais vilnis” kārtējo reizi Jūrmalā ir izskanējis. Līdzīgi kā iepriekšējos gados tas ir daudz apspriests, dēvēts gan par nevēlamu mūsu valsts vidē, gan gluži pretēji – ļoti noderīgu, pirmām kārtām to ieskatot kā Jūrmalas ekonomikas un nekustamā īpašuma tirgus dzinējspēku.
Imigrācijas likuma 61.pantā ir noteikta kārtība, kā ieceļošanas aizlieguma Latvijā sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki.
Šogad diskusijas vēl uzmilza Ukrainas notikumu kontekstā, ko saasināja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 21.jūlija lēmums uz nenoteiktu laiku ieceļošanas aizlieguma Latvijā sarakstā iekļaut Krievijas skatuves māksliniekus Oļegu Gazmanovu, Josifu Kobzonu un Allu Perfilovu (skatuves vārdā – Valērija). Lēmuma pamatojums ir ļoti lakonisks: "Minētās personas ar savu rīcību ir veicinājušas Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes graušanu. Ministra lēmums pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.panta otro daļu."
Līdzīgs lēmums šogad pieņemts 5.martā, uz nenoteiktu laiku iekļaujot 18 personas to ārzemnieku sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.
Persona non grata un 61.panta otrā daļa
Imigrācijas likuma 61.panta otrā daļa, uz ko lēmumu pieņemšanā atsaucas ārlietu ministrs, ir šāda: "(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs." Tātad – liela atbildība, piešķirot personām šādu statusu un aizverot tām durvis uz Latviju. Jo vairāk tādēļ, ka Imigrācijas likumā arī noteikts: "Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams."(61.panta septītā daļa).
Tas faktiski ir vienīgais citu likumā minēto gadījumu starpā, kad sarakstā iekļautajai personai nav dota iespēja lūgt atcelt vai mīkstināt piemēroto sankciju vai arī to apstrīdēt tiesā.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte skaidro: "Katrs lēmums tiek izskatīts individuāli, izvērtējot konkrētās personas darbības. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 63.panta trešo daļu, pieņemot lēmumu, ieceļošanas aizliegumu nosaka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, kas katrā konkrētā gadījumā tiek izvērtēts, ņemot vērā lietas apstākļus."
Kā informē ĀM, pēdējo pāris gadu laikā ārlietu ministrs ir pieņēmis vēl pāris lēmumu attiecībā uz personām non grata:
Neviens no minētajiem lēmumiem līdz šim vēl nav atcelts. Lēmums par ieceļošanas aizlieguma atcelšanu arī tiek izskatīts individuāli, izvērtējot konkrēto gadījumu un lietas apstākļus, norāda D.Eglīte.
Ārlietu ministrijā netiek veikta atsevišķa šādu lēmumu uzskaite.
Ārzemnieku sarakstu, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta jeb tā saukto "melno sarakstu", saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.605 uztur un aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Kas var iekļaut personas "melnajā sarakstā"
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule informē: līdz jūlija vidum to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kopumā bija iekļautas 29 257 personas, aktīvs ieceļošanas aizliegums noteikts 4666 personām. Pērn "melnajā sarakstā" iekļautas 519 personas, šogad – 266.
Imigrācijas likuma 61.panta pirmajā daļā ir noteiktas iekšlietu ministra tiesības lemt par ārzemnieka iekļaušanu minētajā sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
Kā vēsta PMLP, ar iekšlietu ministra lēmumu sarakstā kopumā ir iekļautas 594 personas, tai skaitā pērn – viena, bet šogad jau četrdesmit.
Iekšlietu ministrija atturas no komentāriem par cilvēkiem, kam ieceļošana mūsu valstī liegta, bet PMLP skaidro jau likumā rakstīto: praksē visbiežākais aizlieguma iemesls – kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Aizliegums var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
"Ja ārzemnieks ir LR nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs."
Ja iekšlietu ministra lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs. Bet citos gadījumos iekšlietu ministra lēmums uzskatāms par administratīvo aktu, un ārzemniekam viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Imigrācijas likumā ir minēta vēl virkne gadījumu, kad lēmumu par aizliegumu ārzemniekiem ieceļot Latvijas Republikā var pieņemt Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona (61.panta trešā daļa), PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota persona (61.panta ceturtā daļa), Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona (61.panta piektā daļa). Šos lēmumus (ar pāris izņēmumiem) var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.
Šeit vietā piebilst, ka ieceļošanas aizlieguma sarakstā lielāko daļu veido personas, kuras pārkāpušas imigrācijas noteikumus; aizliegumu ieceļot Latvijā var noteikt uz laiku no 30 dienām līdz trim gadiem.
Aizliegums ieceļot stiprāks par uzturēšanās atļauju
Protams, ja mūsu valstī mīt tik daudz cilvēku ar uzturēšanās atļaujām (termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku vien ir vairāk nekā 20 tūkstoši), tad rodas loģisks jautājums – kas notiek tad, ja personai šeit ir nekustamais īpašums, tā ieguvusi vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas dod tiesības ieceļot un gana ilgstoši dzīvot mūsu valstī, bet kāda no iepriekš minētajām institūcijām iekļauj šo cilvēku "melnajā sarakstā?
PMLP skaidro, ka tad uzturēšanās atļauja vai vīza tiek anulēta (35.panta pirmās daļas 3. vai 23.punkts). Šajā procedūrā var noteikt aizliegumu vai nu ieceļot tikai Latvijas Republikā, vai arī visās Šengenas līguma dalībvalstīs.
Tomēr, kā norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, personu iekļaujot sarakstā, jābūt pamatotam izvērtējumam, kāpēc tā rada draudus ne tikai Latvijai kopumā, bet arī Eiropas Savienībai. Šengenas sarakstā iekļauta persona var lēmumu apstrīdēt pie ES prezidējošās valsts.
Ja lēmumu par iekļaušanu ieceļošanas aizlieguma sarakstā pieņēmis iekšlietu vai ārlietu ministrs, ir iespējama situācija, ka attiecīgā persona uz likumīga pamata tobrīd jau ir ieceļojusi Latvijā.
"Ar iekšlietu ministra lēmumu „melnajā sarakstā” kopumā ir iekļautas 594 personas."
"Tādā gadījumā atbilstoši Imigrācijas likuma nosacījumiem Valsts robežsardze pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (Imigrācijas likuma 46.panta piektā daļa).
Imigrācijas likumā teikts, ka Latvijā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar Imigrācijas likumu iekļauts "melnajā sarakstā" vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.
Ja ārzemniekam ir izsniegta uzturēšanās atļauja LR un ir pieņemts lēmums par viņa iekļaušanu sarakstā, pieņemot lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu, ārzemniekam var tikt dota iespēja atstāt mūsu valsts teritoriju labprātīgi (Ministru kabineta noteikumu Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 100.punkts)."
Gan PMLP, gan VRS ir Imigrācijas likumā noteikta kompetence attiecībā uz ārzemniekiem, kuri mūsu valstī uzturas nelikumīgi, un katra no šīm iestādēm savu funkciju veikšanai veido un uztur elektroniskās informācijas sistēmas, iekļaujot tajās ziņas par izraidītajiem ārzemniekiem un ieceļošanas liegumiem. VRS pārziņā ir Nelegālās imigrācijas reģistrs, savukārt PMLP pārziņā - Ieceļošanas aizliegumu reģistrs.
Tomēr, kā praksē redzams, šī sistēma pilnībā nenodrošina visas vajadzīgās informācijas apriti. Tādēļ šā gada martā valdība atbalstīja MK noteikumus "Noteikumi par izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru", kas paredz izveidot un 2015.gadā ieviest vienotu no Latvijas izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru. Šāda vienotā reģistra izveide novērsīs datu dublēšanos vai iespējamās atšķirības.
