NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
27. novembrī, 2014
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
4
4

Imigrācijas kuģa gaita: kur mērķis un līdzsvars?

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja ir nauda, tad trešo valstu pilsoņi var pirkt īpašumu un dzīvot Latvijā.

LV portāla kolāža

Parlaments tagad lemj par likumprojektiem, kas mantoti no priekšgājējiem – turpināt tos izskatīt vai ne. To starpā bija arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka - valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima neatceļ šo apturējumu. Tātad termiņuzturēšanās atļauju iegūšana liegta Krievijas pilsoņiem, kaut arī viņi izpildījuši likuma kritērijus un Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Saeima 20.novembrī nolēma likumprojektu virzīt tālākai izskatīšanai otrajā lasījumā. Arī turpmāk par to atbildīgā būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 11.decembrim.

Termiņuzturēšanās atļaujas un krievu ruletes revolveris

Saeimas sēdē par šo jautājumu debašu faktiski nebija. Vienīgais runātājs - deputāts Edvīns Šnore. Viņš cita starpā sacīja (sēdes stenogramma): "Kādēļ šāda norma ir nepieciešama? Tādēļ, ka Krievija šogad ir uzsākusi faktiski jaunu ārpolitiku. Tā oficiālā līmenī ir izvirzījusi koncepciju russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju un uz tās bāzes sākusi iekarot Eiropas valstis ar mērķi aizstāvēt krievu pasaulei piederīgos. Latvijā tādu ir ļoti daudz, kā mēs zinām. Mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi... Visbeidzot - mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz Krievijas... krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Tieši tāpēc starptautiskie mediji un drošības eksperti vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē.

Turpinot izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, mēs vārda tiešā nozīmē spēlējam krievu ruleti. Mums jau tagad situācija ir vairāk nekā nopietna, bet mēs, runājot līdzībās, ņemam Krievijas... krievu ruletes revolveri un papildinām tā aptveri vēl ar papildu patronām, tādējādi apzināti samazinot savas izredzes izdzīvot. No valsts drošības viedokļa tā ir absolūti neprātīga un pašnāvnieciska rīcība! /../

"Saeima 20.novembrī nolēma likumprojektu virzīt tālākai izskatīšanai otrajā lasījumā."

Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas spēlēs centrālo lomu agresijas attaisnošanā Latvijā. Mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, krievu pilsoņi, kuriem fašisti grib atņemt likumīgos īpašumus, krievu bērni, kuriem liek mācīties latviski...

RTR Planeta un Russia Today sižeti liecina, ka Kremlis māk sarīkot pirmsiebrukuma histēriju ne sliktāk kā savulaik Gebelss pirms Hitlera iebrukuma Čehoslovākijā un Polijā.

Cienītie deputāti! Es aicinu nemānīt sevi arī ar to, ka šeit brauc un uzturēšanās atļaujas pieprasa it kā tikai disidenti un politiskie bēgļi. Tā tas nav! Un, pat ja būtu, varam nešaubīties, ka vajadzības gadījumā Putina propaganda pasniegs arī viņus kā vietējās etnokrātijas upurus. Uzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas pilsoņiem grauj ne tikai Latvijas drošību, tā iznīcina Latviju kā latvisku valsti. Pieņemu, ka daudzi no jums šonedēļ... daudziem no jums šonedēļ bija iespēja iepazīties ar Vladimira Poznera vērojumiem, ierodoties šeit, Latvijā. Viņš secina, ka Jūrmala pēdējos gados ir kļuvusi tik krieviska, ka viņam vairs nepatīkot šeit uzturēties. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Pēc Poznera sacītā, Jūrmala esot pārvērtusies par "no Krievijas atbraukušo cilvēku anklāvu" (citāts!). Ļoti negribētos, lai par šādu anklāvu pārvērstos arī pārējā Latvija."

TUA kuģa kursa maiņa

Uzstāšanās visnotaļ emocionāla. Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma jau kopš pirmsākumiem gan tās atbalstītāju, gan pretinieku pusē allaž uztverta kaismīgi, mazāk operējot ar skaitļiem un faktiem, vairāk ar uzkarsētām jūtām.

Izskatās, ka pēdējie grozījumi Imigrācijas likumā kļuvuši par indikatoru imigrācijas ilgtspējīgas politikas koncepcijas trūkumam mūsu valstī. Likums ir jau grozīts vairāk nekā 20 reižu, tādējādi netieši liecinot par regulējuma nestabilitāti un allaž nepieciešamiem uzlabojumiem. Problēmas uzbriedināja 2010.gada grozījumi, ar kuriem tika iedibināta TUA piešķiršana (tirgošana?) trešo valstu pilsoņiem pret triju veidu investīcijām – komercuzņēmumos, nekustamajos īpašumos vai kredītiestādēs.

Īsā vēsture ir šāda. Valsts ekonomisko grūtību spicē, 2009.gada rudenī, LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, bijušais ekonomikas un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nāca klajā ar piedāvājumu krīzes sekas mazināt, trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām dodot iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, kas valsts budžetā ienesīšot milzu summas. Jau 2010.gada 22.aprīlī minētie grozījumi tika pieņemti, "par" balsojot lielākoties opozīcijas pārstāvjiem sazobē ar ZZS, un 1.jūlijā likums stājās spēkā.

Tiek lēsts, ka kopš tā laika TUA kopumā (ģimenes locekļus ieskaitot) ieguvuši ap 15 tūkstošiem Krievijas Federācijas pilsoņu. Tātad iedzīvotāju skaita ziņā esam ieguvuši vienu tādu pilsētu (pat lielāku) kā, piemēram, Sigulda. Atsaucoties uz Pilsonības un migrācijas dienesta (PMLP) informāciju, gan jāteic, ka vairums TUA īpašnieku nav stabili nometnieki Latvijā, drīzāk savu īpašumu apmeklētāji reizi no reizes. Un tomēr – tā ir vesela pilsēta. Kaut arī pēdējā laikā lēnāk, bet tomēr augoša.

TUA programmas gaitā izgaismojās skaidra tendence: vairāk nekā 80% atļauju iegūtas saistībā ar investīcijām nekustamajā īpašumā, bet valstij tik ļoti kārotie ieguldījumi uzņēmējdarbībā – vien 5%, bet kredītiestādēs – 13 procenti.

Ļoti krasa arī cita tendence: ap 90% ieguldītāju bija no bijušajām Padomju Savienības republikām (tostarp no Krievijas – 70%).

Bija jādomā, kā mainīt šā kuģa kursu, un, trauksmes zvanus pirmām kārtām skandinot izsenajiem TUA programmas pretiniekiem – Nacionālās apvienības deputātiem –, atkal tika izstrādāti grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 1.septembrī. Nu TUA var iegūt, ja Latvijā iegādāta viena nekustamā īpašuma vienība vismaz 250 000 eiro vērtībā, valsts budžetā iemaksāti 25 000 eiro; ievērojami paaugstināta arī iegādājamā īpašuma kadastrālā vērtība. (Ir vēl citi likuma grozījumi, ar kuriem savukārt kopš 1.janvāra precizēti nosacījumi par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, lai, piemēram, uz vienas investīcijas "neuzsēstos" pārlieku daudz TUA pretendentu.)

Starp izdevīguma un drošības dzirnakmeņiem

Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns nekavējoties nāca klajā ar viedokli, ka viņa pārstāvētais sektors pēc šā trieciena atžirgs un piemērosies apstākļiem, bet smagums gulsies uz valsts budžetu, jo "termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro".

Šīs summas šķiet pārspīlētas, bet runa patiešām ir par daudziem miljoniem. TUA programmas ieviešanas ekonomiskais efekts analizēts informatīvajā ziņojumā, ko valdība izskatīja 23.septembra sēdē, un par to sīkāk izklāstīts arī LV portāla rakstā "Par naudu, valsts drošību un vārtiem bez sētas".

TUA programma, galvenokārt sadaļā par atļauju piešķiršanu pret nekustamā īpašuma iegādi, allaž ir malta starp ekonomiskā izdevīguma (ko, protams, pārstāv dažādu biznesa sektoru lobētāji) un nacionālās drošības dzirnakmeņiem. To, ka pamats bažām patiešām ir, apliecināja kaut vai tas, ka atbildīgā 11.Saeimas Aizsardzības komisija pēc slēgtās tikšanās ar drošības struktūru pārstāvjiem sākotnējo neitrāli analītisko nostāju pret "nacionāļu" ierosinātajiem likuma grozījumiem par TUA liegšanu pircējiem no Krievijas nekavējoties mainīja pret atbalstu likumprojekta tālākai virzībai.

"TUA programma gan tās atbalstītāju, gan pretinieku pusē allaž uztverta kaismīgi."

TUA programmas riski (centrējoties uz investīcijām nekustamajā īpašumā) tika aplūkoti arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) rīkotajā diskusijā 11.novembrī (sadarbībā ar "Providus" Domnīcu). LATO misija ir veicināt Latvijas darbību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanos Latvijā.

Toms Baumanis, LATO valdes priekšsēdētājs, cita starpā norādīja – pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā 1.septembrī TUA bija ļoti lētas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tās tika izsniegtas diezgan nekritiski, par ko liecina zemais noraidījumu īpatsvars 3-5%; savukārt tas vedina domāt, cik adekvāti Latvijas kompetentās iestādes ir spējušas izvērtēt pieprasījumus.

"Krīzes gados sākās runa par to, cik ļoti nepieciešams radīt darbavietas; nekustamā īpašuma projektu attīstītāju, tirgotāju un banku lobija rezultātā tapa šī politika, kas bija pieņemams īstermiņa risinājums. Pagājuši vairāk nekā divi gadi, un jautājums – vai šī politika nav sevi izsmēlusi? Man gribas teikt, ka tā sevi ir izsmēlusi visā pilnībā un vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – šie īpašumi nepievieno ekonomikai vērtību, tur netiek radītas daudzas augstas kvalifikācijas darbavietas; otrkārt, šie īpašumi sadārdzinās vietējiem iedzīvotājiem un, treškārt, tos iegādājas tās valsts pilsoņi, kura atrodas ekonomisko sankciju sarakstā. Kādu vērtību mēs iegūstam, šos cilvēkus šurp aicinot?"

Nekustamais īpašums un TUA: kādi ir riski?

Neatkarīgā eksperte Rita Našeniece: "Es ļoti ceru, ka pienāks diena, kad šo gadījumu ar lētajām TUA par investīcijām nekustamajā īpašumā Latvijā aplūkosim kā fenomenu, pētot, cik tālu var nonākt valsts, ja tai nav profesionāli veidotas, visas sabiedrības intereses iekļaujošas diskusijas par migrāciju, un cik tālu varam nonākt, ja faktiski nav migrācijas politikas."

Aplūkojot šīs TUA grupas specifiskās īpatnības, viņa norādīja - uzturēšanās atļaujas par tik zemu cenu ("ekonomiskajā klasē") citu valstu pieredzes fonā bija kaut kas jauns. Ir valstis, kurās šāda veida atļaujas piešķirtas, taču ar skaidru mērķi, pie tam par ekskluzīvi lielām investīcijām.

"Mans mērķis būtu redzēt Latviju bez apšaubāmas migrācijas prakses, bet ar spēcīgu starpinstitucionālu, nevis Ekonomikas ministrijas noteiktu migrācijas politiku, kuru faktiski lobē nekustamā īpašuma sektors un bankas, kuras pēdējos gados ir uztreknējušas par nerezidentu kapitālu."

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš pauda līdzīgas domas: "Valsts drošība ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver daudzus aspektus: ekonomisko, sociālo, politisko, cilvēku individuālo drošību un citus. Investīciju piesaiste caur lētiem nekustamiem īpašumiem nav labi darbojusies nevienā valstī. Otrkārt, Krievija apšauba pašreizējo pasaules kārtību, un līdz ar to, ņemot vērā Krievijas jaunās politikas principus, jo vairāk mums ārzemnieku no šīs valsts, jo trauslāka kļūst valsts drošība.

Ja būtu programma, lai piesaistītu tiešām augstas klases speciālistus, zinātniekus, tas būtu atbalstāms. Bet rīkoties bez kādas stratēģijas ir ļoti bīstami."

Biznesa konsultāciju un pakalpojumu sniedzēja SIA FIDEA eksperts Gundars Kuļikovskis līdztekus nekustamā tirgus kropļojumam uzsvēra vēl citu risku: "Tas, ka nerezidenti nedzīvo savos īpašumos, nav labi – tas liecina, ka viņi gatavi mājas un dzīvokļus pārdot pie pirmajām nepatikšanām, tātad tas ir ļoti nestabils tirgus. Tā var rasties situācija, ka mājokļu cenas vienā brīdī kritīsies un mūsu pilsoņi attapsies, ka nekustamā īpašuma cena atkal ir zemāka par to, kā tas bijis ieķīlāts bankā."

Jautājumi tagad un nākotnē

"Providus" direktore Dace Akule aicināja uz plašāku skatījumu:

"Man kā vairāku gadu imigrācijas un arī imigrantu integrācijas lauku pētošam cilvēkam šis jautājums prasa, manuprāt, daudz plašāku kopsakarību redzēšanu. Šobrīd mēs runājam par leģitīmām sabiedrības drošības interesēm, arī ekonomiku, bet papildus ir arī demogrāfijas un saliedētības aspekti, un tas viss ir jāredz kopumā. Atgādināšu visiem zināmo realitāti, ka mūsu valstī ir tā dēvētā demogrāfiskā skumja – cilvēku dzimst mazāk nekā iet prom no šīs dzīves, izbrauc vairāk nekā iebrauc.

Lielais jautājums, par ko aicinu visus padomāt – kas dzīvos Latvijā? Tāpēc ir jautājums par Latvijas migrācijas politiku, integrācijas politiku, saliedētas sabiedrības instrumentiem – kur jārunā gan par valodu, gan izglītību, gan medijiem, nevis tik daudz par aizliegumiem. Tādēļ tomēr ir jādomā par cilvēkiem, kuri izvēlas Latviju par vietu, kur dzīvot, lai atrastu labākas iespējas gan sev, gan bērniem. Mums ir vajadzīgi kvalitatīvi dati, lai kvalitatīvi spriestu par šo jautājumu. Kur ir pētījums par cilvēkiem, kuri jau ir ieguvuši TUA uz nekustamā īpašuma iegādes pamata? Pēdējais pētījums par imigrantiem Latvijā, kuri nav ES pilsoņi, veikts 2009.gadā. Tas ir svarīgi, jo "ekonomiskās klases" regulējums stājās spēkā 2010.gadā, un tātad par šiem cilvēkiem mēs nezinām neko vairāk kā no PMLP aptaujas par 200 cilvēkiem. Kādas ir viņu vēlmes? Kāpēc viņi ir izvēlējušies mūsu valsti?"

"No 1.janvāra TUA ieguvēju pulku papildinās jauna kategorija."

Vēl viņa sacīja: "Tas, par ko šobrīd spriežam, ir uzlikt kaut kādas birkas kādu noteiktu valstu cilvēkiem. Manuprāt, mums kā demokrātiskas valsts iedzīvotājiem tas ir nepieņemami. Jo ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums, ir jārunā par iestāžu spēju izvērtēt katru pieteikuma iesniedzēju, un, ja ir aizdomas, ka viņš ar savām aktivitātēm var radīt riskus valsts interesēm, tad arī uzturēšanās atļauju atteikt."

Diskusijā arī pie viedokļu atšķirības bija vienota nots – gan jaunā imigrācijas politikas koncepcija, gan iecerētais jaunais likums ir jābalsta uz daudzpusīgiem pētījumiem un starpinstitūciju ekspertu rekomendācijām. Tikai tā imigrācijas kuģa gaitu var līdzsvarot un noteikt tam stabilu kursu.

Ar investīcijām saistītie likuma grozījumi uz to neved un, šķiet, pēc gadiem pieciem radīs problēmas. Jo ekonomikas glābšanas ideja šādā veidā bija zibenīga, bet TUA piešķiršana, pagarināšana un tālākās procedūras ir process ar garu asti arī pēc tam, kad glābšana vairs nav vajadzīga un mainījušies citi svarīgi apstākļi.

Kā informē PMLP, pašlaik norisinās koncepcijas sākotnējā varianta izstrāde, konsultējoties ar iesaistītajām institūcijām. Valdības rīcības plānā koncepcijas iesniegšanai termiņš būs norādīts 2016.gada februāris.

No 1.janvāra TUA ieguvēju pulku papildinās jauna kategorija – trešo valstu personas, kuras iegādājušās īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksājušas valsts budžetā 25 000 eiro. Tomēr pārdomas rosina jautājums: ja TUA pretendenti būs Krievijas pilsoņi, pēc kādiem kritērijiem viņi būs politiski vēlamāki Latvijas valstij par nekustamā īpašuma pircējiem?
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU