Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Lielākā daļa investoru (90%) ir no bijušajām Padomju Savienības republikām.
LV portāla infografika; Avots: PMLP
Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pretendenti visvairāk iecienījuši investīcijas nekustamajā īpašumā. Lai varētu iegūt TUA, līdz 1.septembrim pastāvēja kārtība, ka trešo valstu pilsoņiem Rīgas plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētās bija jāiegādājas viens vai vairāki nekustamie īpašumi vismaz 142 300 eiro vērtībā, ārpus šīm teritorijām - 71 150 eiro vērtībā.
Kopš septembra ir spēkā jauns tiesiskais regulējums: iegādājamā nekustamā īpašuma vērtībai visā Latvijā jābūt ne mazākai par 250 000 eiro. Paaugstinātas arī kadastrālās vērtības. Šo likuma grozījumu pamatojums to tapšanas laikā bija mazināt negatīvo ietekmi uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, kuru rada pārlieku lielais darījumu skaits, kuros nekustamā īpašuma pircēji ir trešo valstu pilsoņi, kas vēlas iegūt TUA Latvijā.
Valdībā Informatīvais ziņojums par TUA programmas ietekmi
Valdība 23.septembra sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) un Iekšlietu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem. Ziņojums iesniegts arī izvērtēšanai parlamentā, un dienu vēlāk situāciju TUA jomā apsprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš informēja, ka ziņojuma sagatavošanā, analizējot TUA programmas ietekmi uz tautsaimniecību, izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas maksājumu bilances, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, PMLP, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta un "Lursoft" dati, kā arī pašvaldību, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un SIA "Latio" sniegtā informācija.
"Imigrācijas likums kopš stāšanās spēkā 2002.gada 31.oktobrī ir piedzīvojis 21 grozījumu."
Kopš programmas darbības sākuma 2010.gadā TUA saņēmuši vairāk nekā 12 tūkstoši investoru un viņu ģimenes locekļu. Visvairāk (10 250) TUA iegūtas saistībā ar investīcijām nekustamajā īpašumā, tālāk seko ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā (997) un noslēgumā ieguldījumi kapitālsabiedrībās (1180). Investīcijas nekustamajā īpašumā veido 82%, kredītiestādēs – 13% un kapitālsabiedrībās 5 procentus.
Investori lielākoties ir Krievijas pilsoņi (70%), galvenokārt pēdējā gada laikā gan pieaudzis investoru skaits no Ķīnas Tautas Republikas (7%), kā arī diezgan liela ir Ukrainas pilsoņu daļa (7%); vienlīdzīgās daļās ieguldījumus TUA saņemšanai veikuši Uzbekistānas un Kazahstānas (pa 4%), kā arī citu valstu (5%) pilsoņi.
TUA īpašnieki un tautsaimniecība
Kā lasāms Informatīvajā ziņojumā, uz nekustamā īpašuma iegādes pamata TUA saņēmušie nerezidenti vai viņu ģimenes locekļi ieņem kādu amatu vai tiem pieder kapitāla daļas 578 Latvijā reģistrētās kapitālsabiedrībās. Kā liecina "Lursoft" dati, kopumā šajās kapitālsabiedrībās pērn tika nodarbināti 1320 darbinieku un kopējais kapitālsabiedrību apgrozījums sasniedza 105,4 milj. eiro.
"Termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo ārvalstnieku darījumu īpatsvars no visiem zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem nav liels," skaidroja A.Liepiņš. "Pērn no 45,3 tūkstošiem darījumu ar TUA saņemšanu bija saistīti 1,6 tūkstoši, bet šā gada pirmajā pusē – 1,1 tūkstotis darījumu no 25,3 tūkstošiem. Aptuveni puse no iegādātajiem objektiem ir dzīvokļi, pārējie – galvenokārt ģimenes mājas."
Kopš 2010.gada kredītiestāžu subordinētajā kapitālā veikti 388 ieguldījumi vairāk nekā 126 milj. eiro apmērā.
Savukārt aptuveni 330 Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ieguldīti gandrīz 53 milj. eiro. Šajos uzņēmumos nodarbināti pusotra tūkstoša darbinieku, un to kopējais apgrozījums pērn bijis 125,6 milj. eiro. Nodokļos nomaksātās summas īpatsvars atkarībā no nodokļu veida ir 2-6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā.
Vērtējot TUA ieguvēju maksājumu fiskālo ietekmi, Informatīvajā ziņojumā vērtēts arī samaksāto nodevu apjoms. Nodevās par pakalpojumiem vīzas un uzturēšanās atļaujas noformēšanai kopš 2010.gada jūlija iekasēts 2,8 milj. eiro, par īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā - 16,8 milj.; par veiktajiem darījumiem pievienotās vērtības nodoklis nomaksāts aptuveni 29 milj. eiro apjomā, kā arī kapitālsabiedrības, kuru darbība saistīta ar nerezidentu vai viņa ģimenes locekļiem, kas saņēmuši TUA, pērn nodokļos valsts budžetā iemaksājušas vairāk nekā 157 milj. eiro.
"Kopš septembra ir spēkā jauns tiesiskais regulējums."
Maira Roze, PMLP priekšnieka vietniece, skaidroja - kaut arī 30.jūnijā kopā ar ģimenes locekļiem bija 12 427 TUA pieteicēju, reālais uzturēšanās atļauju skaits ir 10 307. "Atšķirība ir diezgan liela, aptuveni 500 vēl ir izskatīšanā, bet diezgan daudz atļauju anulētas. Pirmkārt, tāpēc, ka Krievijā ir mainījušies likumi – amatpersonām tagad ir jādeklarē ārzemēs iegādātie īpašumi, un dažkārt viņi to nevēlas, tādēļ lūdz anulēt uzturēšanās atļauju: ceļošanai pietiek ar vīzu, nepārdodot īpašumus. Savukārt citi īpašumus pārdod. Vēl citi TUA laikus nereģistrē, un arī tās tiek anulētas.
Pēc 1.jūnija bija ļoti liels TUA pieprasījums, un pieteikumus joprojām iesniedz tie, kuri īpašumus iegādājušies jūlijā un vēlāk, bet nav neviena pieteikuma saistībā ar īpašuma iegādi pēc 1.septembra. Likums nosaka – tie, kuri īpašumus iegādājušies līdz 1.septembrim, varēs turpināt iesniegumus iesniegt, un tos mēs arī apkalpojam."
TUA no valsts drošības viedokļa
Starptautiskās situācijas (un, iespējams, arī tuvojošos vēlēšanu) kontekstā TUA programmas vērtējums no nekustamā īpašuma tirgus kropļošanas aspekta arvien krasāk pārsvēries uz valsts drošības pusi.
Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis stāstīja – DP piedalās TUA pieteicēju pārbaužu procesā, bet nav vienīgā drošības iestāde, kas to dara. Informācija par personām, kas iesniegušas pieprasījumu par TUA, nonāk arī Satversmes aizsardzības biroja rīcībā. "Šīs pārbaudes mums ir pietiekami jūtams slogs, jo DP kapacitāti ietekmējis krīzes gados samazinātais finansējums. Kā liecina skaitļi, šajā procesā ir jāiegulda pietiekami liels darbs. Piemēram, 2012.gadā mēs pārbaudījām 2717 personas, 2013.gadā – 4196, šogad līdz augustam – 3847 personas. Informācija, ko sākotnēji iegūstam par šīm personām, ir ļoti ierobežota.
Tās ir ziņas, kas nonāk PMLP saistībā ar aizpildītajām anketām, un tad jau tālāk, saņemot šo informāciju, mēs iedarbinām savu procedūru (par kuru sīkāk neizklāstīšu), kuras rezultātā dodam savu vērtējumu. To, ka šīs individuālās personas nerada apdraudējumu valsts drošībai, liecina skaitļi par pēdējiem diviem gadiem: no 2012. līdz 2014.gadam ir bijuši seši gadījumi, kad DP atteikusi uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Iemesli bijuši visdažādākie – gan saistība ar organizēto noziedzību, gan krāpnieciskām darbībām, korupciju. Pārbaudot informāciju par personām, kuras jau ieguvušas TUA, bijis tikai viens gadījums, kad, pēc kāda laika atkārtoti izvērtējot personas darbības, esam pieņēmuši lēmumu par viņas iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā.
Individuāli tās tomēr ir turīgas personas, kas dažādu iemeslu dēļ meklē uzturēšanās iespējas Latvijā: te ir drošāk, sakārtota vide, te ir Eiropa. Daudzām personām, kā redzam, TUA vajadzīga tikai ceļošanai pa Eiropas valstīm, viņas Latvijā faktiski neuzturas. Taču no drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts tomēr ir tas, ka mūsu valstī pieaug KF pilsoņu skaits (kaut arī viņi paši, kā jau minēju, individuāli draudus valsts drošībai nerada). Ņemot vērā šīs valsts retoriku, ka viņi ir gatavi aizstāvēt savus pilsoņus arī ārvalstīs jebkuros apstākļos, tas tomēr rada paaugstinātu apdraudējuma risku. Tagad ir stājušies spēkā jaunie grozījumi Imigrācijas likumā, nu tad attiecīgi analizēsim, kāda būs to ietekme uz šiem rādītājiem."
Kultūras ministres padomnieks Nauris Puntulis informēja, ka ministrijas pētījums par TUA programmas ietekmi uz sabiedrību šobrīd ir tapšanas stadijā, "taču jau tagad no KM kā integrācijas procesa vadītājas puses ir skaidri saskatāmi daži riski, proti, tieši lielā plūsma no Krievijas un citām bijušām Padomju Savienības valstīm rada šeit draudu krievu valodas pašpietiekamībai, jo vairāk ņemot vērā, ka piedalīšanās integrācijas procesos Latvijas valstī ir brīvprātīga. Otrkārt, teritorijā, kurā apmetas cilvēki ar vienotu etnisku izcelsmi, veidojas lielas iedzīvotāju grupas, kas var izraisīt konkrētus etniskus draudus nākotnē".
Kas jāmaina un kā?
Vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš nepatiku pret TUA pauda ar pamatojumu, ka pēdējos gados reģionos pieaugušas būvniecības izmaksas un celtnieki no reģioniem dodas vairāk strādāt uz Rīgu un Pierīgu, kur notiek jauno projektu būvniecība, jo tur labāk maksā. "Pašvaldības ir strupceļā ar ES fondu finansētu objektu pabeigšanu. Slikti arī tas, ka dzīvojamais fonds vairāk tiek radīts šajās vietās, kas veicina iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem. Tas nav veselīgi valsts attīstībai."
Uz to cits komisijas pieaicinātais viesis a/s "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis iebilda - ja nebūs pieprasījuma pēc celtnieku darba tur, kur notiek attīstība, tad, kā zinām no iepriekšējās pieredzes, celtnieki meklēs darbu ārpus Latvijas. "Vēlme noturēt celtniekus reģionos "sauc pēc robežu aizvēršanas", jo cilvēks vienmēr meklē, kur labāk. Kopumā es pievienojos viedoklim, ka pēdējos gados mūsu ekonomika aug un tāda spiediena atbalstīt nekustamā īpašuma tirgu ar šo procesu vairs nav. Uzsvars lielākā mērā ir jāmaina uz ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās un varbūt jāmeklē citas radošākas formas. Piemēram, ar nodokļu vai cita regulējuma palīdzību mēģināt piesaistīt šos investorus, lai viņi attīsta un apdzīvo pustukšo Rīgas centru, kurā pēc dažiem novērtējumiem atrodas miljons, pēc citiem – pusotra miljona kvadrātmetru neapdzīvotu dzīvokļu un neizmantotu komercplatību. Vai mūs šis TUA vilnis pārmāks? Skaidrs, ka tas, kas notika jūlijā un augustā, bija saistīts ar šīm izmaiņām, un, kā parasti tas notiek šādos gadījumos, mēs redzēsim zināmu "bedri" gada beigās pēc šī procesa.
Ar TUA programmu esam izveidojuši instrumentu, ar kuru iebraucējus kontrolējam un, kā liecina skaitļi un fakti, iegūstam par to salīdzinoši lielu naudu, tostarp arī valsts budžetā. Bet Latvijā uz Šengenas ilgtermiņa vīzu pamata 180 dienas gadā var uzturēties desmitiem tūkstošu NVS pilsoņu, kas arī šeit darbojas dažādu uzņēmumu valdēs, padomēs un faktiski netiek kontrolēti. Tādēļ nodarboties ar šī mazā caurumiņa aizlāpīšanu, neredzot, ka blakus ir tāda plūsma, nav tālredzīgi. Tas ir kā dzīt aitu baru caur vārtiem, neredzot, ka blakus nojaukta sēta."
"Līdz šim nav neviena pieteikuma saistībā ar īpašuma iegādi."
Deputāts Dzintars Rasnačs bija pretējās domās: "Žēl, ka PMLP neiesniedza informāciju par situāciju ar TUA līdz 1.septembrim. Es to kaut kā no šīs iestādes izdabūju - Krievijas pilsoņu skaits, kuri saņēmuši TUA, faktiski jau ir 10 tūkstoši. Pirmais, kas visiem – gan nekustamā īpašuma biznesa pārstāvjiem, gan baņķieriem, gan valdībai pietuvinātiem ekonomikas pētītājiem - tiešām būtu jāņem vērā, ir drošības aspekts. Es tomēr ieteiktu ļoti uzmanīgi ieklausīties DP pārstāvja teiktajā (turklāt jāņem vērā, ka šādu iestāžu pārstāvji parasti atklātās sēdēs visu nepasaka).
Ja kāds te slavē šos investorus, tad es varu pateikt, ka viens no tiem - Ališers Usmanovs - ir nopircis Jūrmalā māju par 3,9 miljoniem eiro. Viņš ir tuvs Putina draugs, oligarhs, un tā vienkārši ir medusmaize Putina argumentācijai kādām darbībām pret Latvijas valsti. Es katrā ziņā būtu ļoti priecīgs, ja ministriju pārstāvji biežāk uzklausītu DP informāciju par to, kas reāli notiek, un aizmirstu par naudu, bet skatīties uz šo procesu tikai no drošības aspekta."
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sēdes noslēgumā uzdeva jautājumu: kā varam līdzsvarot nepieciešamību attīstīt Latvijas tautsaimniecību ar pārliecību, ka mēs esam drošībā?
Komisija lēma, ka vēlreiz (šoreiz slēgtā sēdē) jārunā ar tiem drošības dienestu pārstāvjiem, kuri tieši pārbauda TUA pretendentus, lai ieraudzītu reālu ainu par īstenību.
Tikmēr Saeimā 24.septembrī iesniegts kārtējais VL-TB/LNNK Imigrācijas likuma grozījumu projekts ar tādu pašu tekstu kā iepriekš koalīcijas noraidītajiem likumprojektiem: "Valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima neatceļ šo apturējumu."
Savukārt "Vienotība" sagatavojusi citu likuma grozījumu projektu, kas paredz Ministru kabinetam tiesības ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Bet īstie lēmēji acīmredzot būs jaunais parlamenta sasaukums un jaunā valdība.
