Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas (Darba likuma 45. panta pirmā daļa). Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu (gadījumos, kas noteikti Darba likuma 44. panta pirmajā daļā). Vienlaikus informējam, ja darba līgumā nav norādīts laiks, uz kādu tas noslēgts, vai arī, ja atbilstoši apstākļiem nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Ja darbinieks nostrādā vairāk stundu, nekā nolīgts darba līgumā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam darba samaksu par visām faktiski nostrādātajām stundām, ievērojot noslēgtā darba līguma noteikumus par darba samaksu. Darbs, ko darbinieks nostrādās līdz normālā darba laika stundu daudzumam attiecīgajā kalendārajā mēnesī, nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības aprēķināšanu” 36. panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darbnespēja (izņemot darbnespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Tā kā normatīvais regulējums neparedz citu vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību, arī aprēķinot slimības naudu, tiek piemērota Darba likumā noteiktā vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība.

Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Darba likuma izpratnē nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Atbilstoši jautājumā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem nakts darbs tiek veikts no plkst. 22.00 līdz 24.00, nepārsniedzot divas stundas nakts laika, līdz ar to piemaksa par nakts stundām nepienākas.