E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19462
Lasīšanai: 5 minūtes

Kādi ir nodarbinātības noteikumi, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

J
jautā:
02. martā, 2020
Antra

Labdien! Noslēdzu darba līgumu: “Darbs uz nepilnu darba laiku (vidēji 30 stundas nedēļā kalendārā mēneša periodā), saskaņā ar darba grafiku. Tiek noteikta summētā darba laika uzskaite. Puses ir vienojušās par to, ka darbinieks piekrīt veikt darbu virs iepriekš noteiktā nepilnā darba laika.”

Līgums tika noslēgts uz noteiktu laiku – vienu mēnesi. Pēc tam saņēmu jaunu līguma pagarinājumu uz diviem mēnešiem, un tagad atkal pagarināja līgumu vēl uz diviem mēnešiem.

Cik ilgi tā drīkst darīt? Kolēģe šādus līguma pagarinājumus saņem jau trīs gadus, viņai mēnesi bija darba nespēja smagā darba dēļ, bet darba devējs negribēja pagarināt līgumu.

Vai tā nav ņirgāšanās par cilvēkiem? Protams, darba devējs izmanto to, ka mazpilsētā darbu nevar atrast. Vai ir normāli darbiniekus turēt nepārtrauktā stresā? Naudu par darba nespēju gan aprēķina pēc līgumā noteiktā nepilnā darba laika.

Uzņēmumā uz nepilnu darba laiku ir pieņemti vairāki darbinieki, taču mēnesī nostrādājam 169–176 stundas.

Darbu beidzu vakarā ap 22.00–24.00. Vai par šo laiku pienākas arī piemaksa par darbu nakts stundās?

A
atbild:
25. martā, 2020
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja

Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas (Darba likuma 45. panta pirmā daļa). Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu (gadījumos, kas noteikti Darba likuma 44. panta pirmajā daļā). Vienlaikus informējam, ja darba līgumā nav norādīts laiks, uz kādu tas noslēgts, vai arī, ja atbilstoši apstākļiem nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Ja darbinieks nostrādā vairāk stundu, nekā nolīgts darba līgumā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam darba samaksu par visām faktiski nostrādātajām stundām, ievērojot noslēgtā darba līguma noteikumus par darba samaksu. Darbs, ko darbinieks nostrādās līdz normālā darba laika stundu daudzumam attiecīgajā kalendārajā mēnesī, nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības aprēķināšanu” 36. panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darbnespēja (izņemot darbnespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Tā kā normatīvais regulējums neparedz citu vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību, arī aprēķinot slimības naudu, tiek piemērota Darba likumā noteiktā vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība.

Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Darba likuma izpratnē nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Atbilstoši jautājumā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem nakts darbs tiek veikts no plkst. 22.00 līdz 24.00, nepārsniedzot divas stundas nakts laika, līdz ar to piemaksa par nakts stundām nepienākas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 151 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU