Daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā sprieguma svārstību dēļ vairākos dzīvokļos izdeg elektroiekārtas. Kurš par to ir atbildīgs? Pēdējā pusgadā tā jau ir otrā reize, bet pēdējos divos gados trešā reize, kad mūsu mājā, Brīvības gatvē 355, notiek sprieguma svārstības, īssavienojumi u. tml. Katru reizi tika izsaukta avārijas brigāde, un katru reizi iedzīvotājiem vairākos dzīvokļos sabojājās elektroiekārtas. Pēdējo reizi bija piesaistīti arī ugunsdzēsēji, kuri konstatējuši aizdegšanos sadales skapī. Remontdarbi netiek veikti, bet jau ir konstatēts, ka elektrotīkla stāvoklis mājā apdraud iedzīvotāju dzīvību un veselību. Vai apsaimniekotājs/elektroenerģijas sniedzējs ir atbildīgs par šādiem gadījumiem? Kur vērsties iedzīvotājiem, ja problēmas turpinās? Vai apsaimniekotājs ir materiāli atbildīgs par mantas bojājumiem, kas mājas iedzīvotājiem radušies šādos gadījumos?
AS “Sadales tīkls” nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi saviem klientiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” nodrošina līdz noteiktai elektroietaišu piederības robežai, kas ēkai Brīvības gatvē 355, Rīgā, ir šāda: uz lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma kontaktiem SSO kabeļsadalnē. Tas nozīmē, ka AS ‘Sadales tīkls” atbildībā ir elektroenerģijas piegāde un elektrotīklu uzturēšana līdz noteiktajai elektroenerģijas piegādes robežai. Savukārt pašu klientu kompetencē ir savu objektu iekšējo elektrotīklu uzturēšana. Tādēļ, lai novērtētu mājas iekšējā elektrotīkla tehnisko stāvokli, jāvēršas pie šīs ēkas pārvaldnieka vai īpašnieka. AS “Sadales tīkls” nav tiesīgs sniegt atzinumu par lietotāja iekšējā elektrotīkla tehnisko stāvokli, to var veikt elektrospeciālisti ar attiecīgi iegūtu sertifikātu veikt šādus darbus.
Vēlamies informēt, ka pēdējo divu gadu laikā nav reģistrēti elektroapgādes traucējumi AS “Sadales tīkls” elektrotīklā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi Brīvības gatvē 355, kā arī nav saņemtas klientu sūdzības par sadegušām elektroierīcēm vai kritisku ēkas iekšējo elektrotīkla stāvokli.
Vai pārvaldnieks/elektroenerģijas piegādātājs ir atbildīgs par šādiem gadījumiem?
Šajā situācijā svarīgi vērtēt pārvaldnieka atbildību un pienākumus, izvērtējot starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku noslēgto līgumu, kas nosaka, kurš ir atbildīgs par ēkas elektrotīkla drošību un uzturēšanu: par ko atbild dzīvokļu īpašnieki, un par ko – pārvaldnieks. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašuma daļai (arī kopīpašumā izvietoto iekārtu darbības nodrošināšanai) ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Tomēr katras puses atbildību par ēkas elektrotīklu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. Lai nodalītu katras puses atbildību par elektroietaišu tehnisko stāvokli, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai, kurai ir jābūt noteiktai līgumā, ja puses nav vienojušās citādi.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”:
Lai lietotājs nodrošinātu savu, bet pārvaldnieks daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās izvietoto elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus, t. i., piesaistīt sertificētus elektrospeciālistus. Informāciju par sertificētiem elektrospeciālistiem Latvijā klienti var iegūt
Vai pārvaldnieks ir materiāli atbildīgs par mantas bojājumiem, kas radušies mājas iedzīvotājiem šādos gadījumos? Kur vērsties, ja problēmas turpinās?
Lai atbildētu uz jautājumu, jāvērtē noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumi. Atbilstoši Civillikuma 1779. pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Šajā gadījumā gan pārvaldniekam, gan pašiem iedzīvotājiem jāsaprot, ka nedrošs ēkas iekšējā elektrotīkla stāvoklis var izraisīt ugunsgrēku, un šādu elektrotīklu ir aizliegts ekspluatēt. Ja pārvaldnieks neveic remontdarbus ēkas iekšējā elektrotīklā, tad AS “Sadales tīkls” aicina šo darbu uzņemties pašiem dzīvokļu īpašniekiem, piesaistot sertificētu elektrospeciālistu, jo ugunsgrēka izcelšanās brīdis nav prognozējams.
Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā. Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās; inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ugunsdrošības noteikumi noteic, ka elektroinstalācijas (arī zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude jāveic vismaz vienu reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados; ķīmiski agresīva vide – reizi gadā. Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu.
Ugunsdrošības noteikumi aizliedz izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci; ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi), ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība, u. c.
Ja elektrotīkls ir kritiskā stāvoklī, iedzīvotāji var vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas novērtēs, vai elektrotīklu var ekspluatēt. Veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, VUGD amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, uzdot par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai novērst normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir piekritīga VUGD. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods: fiziskajām personām – no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
LV portālā plašāk par to, kāda ir katras puses atbildība par elektrotīkla stāvokli daudzdzīvokļu namā, var izlasīt publikācijā “Elektrotīkls daudzdzīvokļu namā – kas par ko ir atbildīgs”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!