FOTO: Freepik
Lielākā daļa – 98% – daudzdzīvokļu māju Latvijā ir uzbūvētas līdz 1992. gadam. Pakāpeniski nolietojas itin viss – arī elektroiekārtas un elektroinstalācija. Speciālisti elektroinstalāciju tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu namos vērtē kā satraucošu, jo vairākums dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju regulāri neveic obligāto tehnisko pārbaudi. Šajā LV portāla rakstā noskaidrosim, kāda ir katras puses atbildība par elektrotīkla stāvokli daudzdzīvokļu namā.
LV portāls ik pa laikam saņem satrauktu lasītāju vēstules par to, ka elektrotīkla stāvoklis mājā apdraud iedzīvotāju dzīvību un veselību. “Daudzdzīvokļu ēkas kāpņutelpā sprieguma svārstību dēļ ik pa laikam vairākos dzīvokļos izdeg elektroiekārtas. Remontdarbi netiek veikti. Vai apsaimniekotājs ir atbildīgs par šādiem gadījumiem?” jautā kāda lasītāja.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis norāda, ka daudzdzīvokļu namos elektroinstalāciju tehniskais stāvoklis ir satraucošs. Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku (arī namu apsaimniekotāji koplietošanas telpās) regulāri nepārbauda elektroinstalācijas tehnisko stāvokli, vecumu un atbilstību lietošanas paradumiem.
“Nereti elektroinstalācijas tehnisko stāvokli ir negatīvi ietekmējusi arī nepareiza tīkla ekspluatācija – tīkls tiek pārslogots, tiek pieļauta vaļīgu kontaktligzdu ekspluatācija, netiek nodrošināta piemērota aizsardzība no pārmērīga mitruma vai tiek veikti nepārdomāti elektroinstalācijas pārbūves darbi,” skaidro G. Valdmanis.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 2. pielikumu elektroiekārtu vidējais kalpošanas ilgums ir 30–40 gadi.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimnieko vairāk nekā 4000 daudzdzīvokļu ēku Rīgā. Uzņēmuma komunikācijas projektu vadītāja Laura Vaļuma norāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 13. punkts paredz: mājas koplietošanas telpās inženiertīklu vizuālā apskate jāveic divas reizes gadā.
Ja tiek konstatēti elektrosistēmas bojājumi, proti, kāds šo noteikumu 17. punktā minētais bojājums (piemēram, dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var pārtraukt elektroenerģijas piegādi vai radīt ierīču un inženiertīklu darbības traucējumus), mājas pārvaldītājs var veikt ārpuskārtas remontu vai arī ieplānot remontu, noteikt darba uzdevumus tehniskajai apsekošanai, papildināt pārvaldīšanas darba plānu, kā arī lemt par dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju. Proti, tiek sastādīts defekta akts un nepieciešamos remontdarbus iekļauj mājas uzturēšanas remontdarbu plānā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants paredz, ka elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašuma daļai (arī kopīpašumā izvietoto iekārtu darbības nodrošināšanai) ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.
Savukārt katras puses atbildību par ēkas elektrotīklu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
Piemēram, AS “Sadales tīkls” preses sekretāre Tatjana Smirnova skaidro, ka uzņēmums nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un elektrotīklu uzturēšanu klientiem nodrošina līdz noteiktajai elektroenerģijas piegādes un elektroietaišu piederības robežai.
“Katra puse apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai, kurai ir jābūt noteiktai līgumā, ja puses nav vienojušās citādi,” skaidro T. Smirnova.
Daudzdzīvokļu namos elektroinstalāciju tehniskais stāvoklis ir satraucošs.
Līdz ar to par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās izvietoto elektroietaišu (ievada un stāvu sadales, stāvvadu, kāpņu, pagalma, pagraba, bēniņu, liftu, sūkņu, apgaismošanas ierīču un elektrodzinēju elektroinstalācijas) tehnisko stāvokli, vienlīnijas shēmas esību un apkalpošanu, kā arī par tajās uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu ir atbildīgs ēkas valdītājs, īpašnieks vai pārvaldnieks, ja ar pārvaldnieku ir noslēgts pārvaldīšanas līgums.
Ja daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā izvietotas sistēmas operatora elektroietaises, tad sistēmas operatora pienākums ir nodrošināt lietotāja teritorijā un telpās izvietoto elektroietaišu ekspluatāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Savukārt par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcu) elektroiekārtu tehnisko stāvokli ir atbildīgs īpašuma valdītājs vai īpašnieks (lietotājs). Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu. Lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo elektroapgādes drošumu, t. i., nepieciešamību novērst elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un savu elektroietaišu bojājumus, kas var rasties atsevišķu elektroapgādes sistēmas elementu bojājumu, remonta vai plānoto atslēgumu laikā.
Lai lietotājs nodrošinātu savu, bet pārvaldnieks – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas telpu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus, t. i., piesaistīt sertificētu elektrospeciālistu. Informāciju par sertificētiem elektrospeciālistiem Latvijā var iegūt:
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis fiziskajai personai, kas savā mājoklī plāno mainīt elektroinstalāciju, iesaka pārskatīt mājokļa dokumentāciju vai arī lūgt to sniegt apsaimniekošanas uzņēmumam, lai šādi apzinātu aktuālo situāciju – elektroenerģijas apgādes sistēmas plānu, tehniskos parametrus un to atbilstību faktiskajām vajadzībām.
Otrkārt, būtu vēlams vērsties pie sertificēta darbu veicēja, lai iepazītos ar situāciju, veicot mērījumus un diagnostiku uz vietas, kā arī izpētot projektu. Par to, vai konkrēto darbu veicējs ir kvalificēts veikt minētos darbus, visdrošāk būtu pārliecināties valsts būvniecības informācijas sistēmas būvspeciālistu reģistrā, kur ir iespējams noskaidrot, vai ekspertam ir sertifikāts šādu darbu veikšanai. Analoģiski var pārbaudīt arī uzņēmumus un tajā nodarbinātos būvspeciālistus.
Ar elektroinstalācijas darbu izbūvi un projektēšanu saistītās izmaksas var atšķirties atkarībā no ēkas un patērētāju prasībām, skaidro G. Valdmanis. Tomēr, plānojot šādus darbus, būtu ieteicams rēķināties ar izdevumiem no dažiem simtiem eiro – ja runa ir par dzīvokli – līdz apmēram 2000 eiro, ja darbi tiek veikti vidēji lielā dzīvojamā mājā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka elektroinstalācijas (arī zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) jāpārbauda vismaz reizi desmit gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, tas jādara reizi divos gados, ja ir ķīmiski agresīva vide – reizi gadā.
Noteikumi aizliedz izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci; ekspluatēt elektroinstalāciju, elektroiekārtu un elektroierīci, kura nav nodrošināta ar aizsargierīci (piemēram, drošinātāju, aizsargslēdzi), ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība u. c.
G. Valdmanis: “Bojātas elektroinstalācijas izraisīta aizdegšanās ir viens no izplatītākajiem ugunsnelaimju cēloņiem. Biežs nelaimju cēlonis ir ne tikai degšana, bet arī tās laikā degošo elektroinstalācijas kabeļu sadegšanas blakusprodukti, kas var būt toksiski.”
Ja elektrotīkls ir kritiskā stāvoklī, var vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas novērtēs, vai elektrotīklu drīkst ekspluatēt.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods: fiziskajām personām – no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.