E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18866
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
2
1
2

Lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un vietā

J
jautā:
18. decembrī, 2019
Olegs

Ja persona ir liecinieks krimināllietā, bet emigrē uz citu valsti pirms kriminālprocesa pabeigšanas, vai šai personai ir pienākums pēc emigrācijas turpināt liecināt Latvijas policijā un tiesā klātienē?

A
atbild:
08. janvārī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Emigrācija jeb mūsdienās pārcelšanās uz dzīvi ārvalstīs nedod tiesisku pamatu neievērot lieciniekam Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktos pienākumus. Proti, ja persona, kas Latvijā kriminālprocesa ietvaros ir liecinieks, dzīvo ārvalstī, tai par šo faktu ir jāinformē procesa virzītājs, norādot adresi un kontaktinformāciju ārvalstī, lai nepieciešamības gadījumā ar viņu varētu sazināties.

Liecinieka tiesības kriminālprocesā ir noteiktas KPL 110. pantā, savukārt liecinieka pienākumi – KPL 111. pantā.

Proti, lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

Pretējā gadījumā pastāv iespēja piemērot piespiedu atvešanu, lai nodrošinātu personas piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja tā bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma (KPL 250. panta pirmā daļa).

Sekas šādos gadījumos var būt dažādas. Piemēram, ja liecinieka kontaktinformācija nav zināma, bet kriminālprocesa sākuma stadijā, vēl pirms došanās prom no Latvijas, viņš ir sniedzis liecību rakstiski, tiesā iepriekš sniegto liecību var nolasīt un ņemt vērā kā pierādījumu.

Kā iepriekš minēts, arī tiesu praksē gadījumos, kad liecinieks noteiktajā laikā neierodas uz sēdi, tiek lemts, ka nākamreiz liecinieks tiks atvests piespiedu kārtā. Vienlaikus, piemēram, atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 18. jūnija lēmumam lietā Nr. SKK-208/2013, Valsts policija tiesai nosūtījusi paziņojumu, ka nav iespējams izpildīt lēmumu par liecinieka atvešanu piespiedu kārtā, jo ne deklarētajā, ne faktiskajā dzīvesvietā liecinieks nedzīvo, savukārt pēc radinieku norādītā liecinieks dzīvo ārvalstīs. Līdz ar to tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu un KPL 501. panta 3. un 4. punktu, nolasīja liecinieka liecību.

Kā iepriekš LV portālam norādījis Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Raimonds Rinčs, KPL paredz iespēju piemērot lieciniekam likumā paredzētās procesuālās sankcijas. Atbilstoši KPL 288. pantā sniegtajai definīcijai procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis var piemērot personai:

  • kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus;
  • traucē procesuālās darbības veikšanu;
  • izrāda necieņu tiesai.

Liecinieka neierašanās noteiktajā laikā nozīmē likumā paredzēto procesuālo pienākumu nepildīšanu, kā arī procesuālās darbības veikšanas traucēšanu. KPL paredzētās procesuālās sankcijas ir brīdinājums, piespiedu nauda un izraidīšana no tiesas sēžu zāles.

Proti, personai (arī lieciniekam), kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs var izteikt brīdinājumu. Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. To noteic Kriminālprocesa likuma 291. pants. Savukārt KPL 292. pants noteic, ka personai (arī lieciniekam), kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

No iepriekš aprakstītajām procesuālajām sankcijām tiesu praksē salīdzinoši izplatīta procesuālā sankcija ir piespiedu nauda, kas tiek piemērota personām, kuras bez attaisnojoša iemesla nav ieradušās uz tiesas sēdi. Kā atzīst Zemgales apgabaltiesas tiesnesis, šīs procesuālās sankcijas piemērošana lielā daļā gadījumu dod pozitīvu rezultātu, proti, aicinātās personas ierodas uz tiesas sēdēm.

Tas nozīmē, ka lieciniekam, kas devies prom no Latvijas, un procesa virzītājam ir jāuztur savstarpējā komunikācija. Lieciniekam ir pienākums savlaicīgi informēt par savu neierašanos un tās iemesliem.

Attīstoties tehnoloģijām, pastāv iespēja, ka tiesa vai procesa virzītājs varētu nākt soli pretī un liecinieku uzklausīt, izmantojot videokonferenci. Atbilstoši 2013. gada Eiropas Savienības Publikāciju biroja Rokasgrāmatai par videokonferenču izmantošanu pārrobežu lietās arī pirmstiesas kriminālizmeklēšanas laikā izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors var lemt uzklausīt liecību no liecinieka, kam izteikti draudi, vai no liecinieka vai eksperta, kurš atrodas ārzemēs, izmantojot videokonferenci vai citus piemērotus attālinātas audiovizuālās saziņas līdzekļus, iepriekš saņemot liecinieka piekrišanu, ja liecinieks nevar vai viņam nebūtu vēlams ierasties tiesā klātienē.

Vairāk par liecinieka statusu, pienākumiem un tiesībām var lasīt LV portāla publikācijās:

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU