Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Informācija par tiesas sēžu norises laiku ir publiska. Jebkurš no mums tīmekļvietnē “manas.tiesas.lv” var iepazīties ar tiesas sēžu kalendāru. Kā šāds kalendārs top? Jā, sēžu plānošanu organizē tiesnesis, taču faktiski pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesnesis nav tā persona, kura vienpersoniski nosaka lietu izskatīšanas datumu, atzīst Latgales tiesu apgabala tiesneši.
Likuma “Par tiesu varu” 28.6 pantā teikts: “Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.”
Šāda kārtība stājusies spēkā līdz ar likuma grozījumiem 2013. gadā, argumentējot, ka tā ļaus laicīgi konstatēt advokāta aizņemtību, tā mazinot atlikto tiesas sēžu skaitu un sabiedrības neapmierinātību par tiesu darbu un garajiem lietu izskatīšanas termiņiem. Veidojot tiesas sēžu kalendāru ar mērķi konkrēto lietu ieplānot maksimāli savlaicīgi, tiesnesim ir jāņem vērā dažādas nianses. LV portālam Latgales tiesu tiesneši skaidro, cik komplicēti darbojas tiesu kalendārs, tā plānošana un kāpēc tiesnesis faktiski nav tā persona, kura nosaka lietas izskatīšanas datumu.
Vērtējot Administratīvo pārkāpumu procesa, Civilprocesa un Kriminālprocesa specifiku, tiesneši norāda – ir būtiskas atšķirības, kā tiek plānots tiesu kalendārs, kādas nianses jāņem vērā un ar kādu iesaistīto pušu skaitu tiesnesim jārēķinās, nosakot lietas izskatīšanas datumu.
“Attiecībā uz administratīvajām tiesām šis dokuments, pirmkārt, ir domāts tiesnesim un konkrētās tiesas un lietas dalībniekiem, kuri ir iesaistīti lietā. Kalendārs ir ar procesuālo likumu regulēts, tur problēmu nav. Mēs sēdes nozīmējam hronoloģiskā secībā – pieteikumu ienākšanas kārtībā. Izņemot dažus gadījumus, kurus var apzīmēt kā ātri skatāmas lietas. Taču problēmas rodas tad, kad lietu nav iespējams izskatīt vienā sēdē, tā jāatliek, kā rezultātā rodas procesa dalībnieku neapmierinātība,” skaidro Staņislavs Linkevičs, tiesnesis, Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama priekšsēdētājs.
Būtiskākais iemesls lietu izskatīšanas datuma maiņai administratīvajās tiesās saistīts ar liecinieku neierašanos uz tiesas sēdi. Tiesas maksimāli izmanto visus iespējamos līdzekļus, tostarp arī liecinieku piespiedu atvešanu uz tiesu.
“Tagad tiesu informācijas sistēmā ir pieejama advokātu noslodze. Protams, ja advokāts ir pārstāvis kādai no pusēm, nebūs korekti, ja tiesnesis nepaskatīsies, nepārbaudīs un nozīmēs lietas izskatīšanu tādā datumā, kad advokāts nevar ierasties. Līdz ar to, nosakot sēdes datumu, noteicošā loma ir tiesnesim, vienlīdz ņemot vērā arī procesa dalībnieku izteiktos lūgumus un ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem datumiem,” norāda S. Linkevičs.
Civillietu nozīmēšana tiesu kalendārā procesuāli noris līdzīgi kā administratīvajās tiesās. Taču civilprocesā jāņem vērā vairāki izņēmumi, atsevišķu kategoriju lietas, kurām izskatīšanas termiņš ir noteikts Civilprocesa likumā.
“Darba strīdi, pagaidu lēmumi ģimenes lietās, maksātnespējas lietas, uzturlīdzekļu piedziņas lietas. Sēžu plāns jāpakārto tā, lai atstātu brīvas nišas, jo tiesnesis nevar paredzēt, kādas lietas var ienākt rīt un vai tās nebūs jāizskata noteiktā termiņā. Tāpat ir problēmas ar advokātu darbu – jāskatās advokātu kalendārs, kad viņiem ir brīvi datumi, un tikai tad varam nozīmēt lietas izskatīšanu. Civilprocesā ir vēl citas institūcijas, kuras jāņem vērā, piemēram, bāriņtiesa, ir procesi, kuros piedalās arī prokurori. Mums kā tiesnešiem ir jāņem vērā visu minēto dalībnieku intereses un noslodze,” atšķirības skaidro Daugavpils tiesas priekšsēdētājs tiesnesis Jānis Šauša.
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja vietniece tiesnese Sanita Rūtena-Laizāne papildina, ka ikviens tiesnesis, visdrīzāk, ir ieinteresēts savas lietas pabeigt, ne novilcināt. “Lai process noritētu veiksmīgi, nevis vienkārši panāktu, ka lieta tiek atlikta, mērķis ir izskatīt lietu tiesas zālē. Un tad jāpanāk tāds kompromiss, kas der visām pusēm, ka visas var ierasties uz konkrēto tiesas sēdi. Mēs ņemam vērā advokātu noslodzi, tas ir jādara, taču arī advokāts nevar man nemitīgi rakstīt, ka nevar ierasties uz sēdi. Es kā tiesnese atlikšu vienu vai divas reizes konkrētu apstākļu dēļ, taču nevar atlikt sēdi neierobežotā daudzumā.”
Tiesnese norāda, ka tiesāšanās procesos iesaistītajiem cilvēkiem šobrīd ir dotas plašas iespējas izvēlēties no pietiekami plaša valstī pieejamo advokātu loka, tāpēc arī advokātu pienākums, viņasprāt, būtu uzņemties vest tādas lietas, kurās tas savu pārstāvniecību tiesā var nodrošināt. “Ja advokātam ir tik daudz klientu un saplānoto tiesas sēžu, varbūt tomēr neņemt kārtējā klienta lietu un dot padomu cilvēkam izvēlēties citu advokātu, kas viņu var pārstāvēt tiesā tuvākajā laikā,” norāda S. Rūtena-Laizāne.
“Cilvēkiem diemžēl trūkst zināšanu un sapratnes par procesuālo kārtību tiesā, kāda ir jāievēro. Arī medijos nereti parādās paziņojumi, ka krimināllietas skata ļoti ilgi. Ja kriminālprocesā ir vairākas uz sēdi izsaucamās personas, arī tādas, kas nedzīvo Latvijā, ja lieta tiek atlikta, jo kāds no procesa dalībniekiem neierodas, iztiesāšanas termiņi faktiski izveidojas ilgi. Cilvēkiem, nezinot procesuālo kārtību, rodas neizpratne – kāpēc tik ilgi tiek skatīta lieta? Minimālais termiņš, kāds paredzēts starpvalstu līgumos, var būt 8 mēneši līdz pusotram gadam. Ja vērtējam tieši krimināllietas, izskatot tās apelācijas instances tiesā, pēc likuma tiesnesis ir procesa virzītājs un virza procesa iztiesāšanu, bet reāli notiek pavisam citādi,” uzsver Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs tiesnesis Andris Vilmanis.
Krimināllietās jāņem vērā gan iesaistīto pušu advokātu, gan prokurora darba noslodze. Ja apsūdzētajam ir noslēgta vienošanās ar aizstāvi, kuram jau pirms tam ir saskaņots darba grafiks, tas var ietekmēt lietas izskatīšanas ātrumu. “Ir bijuši gadījumi, kad jāgaida trīs mēneši, pusgads, lai tiesas sēdi konkrētajā lietā nozīmētu un nepārkāptu apsūdzētā tiesības uz aizstāvību. Cilvēks ir izvēlējies konkrēto aizstāvi, ir sastādīta vienošanās, un tas ir jāņem vērā. Būtībā sanāk tā, ka lietas iztiesāšanas laiku nozīmē aizstāvis, nevis tiesnesis, kā paredz likums,” pauž A. Vilmanis.
Normatīvie akti regulē, cik ātri jāizskata lietas, tostarp arī krimināllietas. Likuma “Par tiesu varu” 28. pantā noteikts, ka tiesnesis izspriež lietu, cik ātri vien iespējams. 27.1. pants nosaka, ka katru gadu tiesas priekšsēdētājs plāno un nosaka lietu iztiesāšanas standartus.
“Pie tiesas priekšsēdētāja ierodas krimināllietu kolēģijas tiesneši un izstrādā krimināllietu iztiesāšanas standartus. Tiesneši vienojas par konkrētu lietu kategoriju iztiesāšanas laikiem. Pirmā – nepilngadīgie apsūdzētie, nepilngadīgās cietušās personas. Šādas lietas jābeidz iztiesāt trīs mēnešu laikā. Tad seko amatnoziegumi, grupu lietas – iztiesāt četru mēnešu laikā. Apcietinātās personas, kam ir piemērots drošības līdzeklis, – arī iztiesāt četru mēnešu laikā. Pārējās kategorijas lietas, kas attiecas uz krimināllietām, – sešu mēnešu laikā.
Taču Kriminālprocesa likumā no 487. līdz 489. pantam norādīts, ka lietu, kurā iesaistīti nepilngadīgie (kā cietušie vai apsūdzētās personas), jāsāk iztiesāt ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā, citu apcietinātu personu gadījumā – četru nedēļu laikā. Līdz ar to, kad saņemam lietu, mēs vispirms apskatāmies, kas ir apsūdzētais, kādi ir faktori. Realitātē gadās tā, ka termiņi netiek ievēroti, kā likumā norādīts, objektīvu iemeslu dēļ. Piemēram, nepilngadīgajam apsūdzētajam ir noslēgta vienošanās ar konkrētu aizstāvi, bet aizstāvis noslodzes dēļ nevar ierasties uz lietas izskatīšanu un aizstāvēt savu klientu, ja tiesa to nozīmē trīs nedēļu laikā. Tas nav labi,” specifiku skaidro A. Vilmanis.
Lai gan tiesneši norāda, ka videokonferences iekārtas lietu izskatīšanā ir labs atbalsts, plānošana nav vienkāršs process, arī šo ierīču ierobežotā skaita dēļ.
“Tiesās videokonferenču iekārtas lielākoties ir pa vienai vai divām, un arī tas rada zināmas problēmas. Jāsaskaņo laiki – gan ar kolēģiem tiesā, kas tajā brīdī izmantos savas lietas izskatīšanai videokonferences iekārtas, gan ar otru pusi citā pilsētā – kāds ir viņu darba grafiks, kādas veidojas iespējas,” vēl vienu aspektu iezīmē Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama priekšsēdētājs S. Linkevičs.
“Šobrīd saņemam izskatīšanai diezgan daudz lietu no Rīgas apgabaltiesām, un cilvēki ir neizpratnē – prasība iesniegta Rīgā, bet lieta pēkšņi nonāk Daugavpils vai Rēzeknes tiesā. Tad arī seko lūgumi pēc videokonferences. Ar videokonferencēm ir tā, ka mēs ne vienmēr varam to nodrošināt, jo mūsu tiesā ir tikai divas iekārtas un bieži vien tās ir aizņemtas krimināllietu skatīšanā. Tad mēs fiziski nevaram nodrošināt videokonferenci, jo iekārta nav pieejama. Tiesās ir vajadzība pēc papildu videokonferenču iekārtām, tas dotu iespējas vairāk apmierināt lūgumus izskatīt lietas šādi,” skaidro Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja vietniece S. Rūtena-Laizāne.
Tiesnese norāda, ka jāņem vērā arī tiesas iekšējais tiesas zāļu noslodzes grafiks – gan lietu izskatīšanai klātienē, gan ar videokonferenču iekārtas palīdzību.
Kā būtisku niansi, runājot par lietu izskatīšanas ilgumu, amatpersonas norāda arī paziņošanas par tiesvedību termiņus. Ja lietas dalībnieki atrodas ārvalstīs, paziņošanas termiņi uz katru valsti var būt atšķirīgi. “Uz Krieviju tas būtu pusgads vai vairāk. Ja, piemēram, viena no pusēm tiesvedībā atrodas Krievijā, kamēr paziņo, paiet pusgads, kamēr saņem atbildi, vēl tikpat. Ja vēl lieta kāda iemesla dēļ tiek atlikta, parēķiniet, kādi tur paiet termiņi!” skaidro Daugavpils tiesas priekšsēdētājs J. Šauša.
Vērā tiek ņemts arī sociālais faktors – daudzi iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, atrodas dažādās Latvijas pilsētās. Ir jārēķinās ar lietas dalībnieku iespējām ierasties uz tiesas sēdi. “Ar kolēģiem cenšamies nozīmēt lietas, ņemot vērā arī lietas dalībnieku atrašanās vietu. Ja lietas dalībnieki ir no Daugavpils, mēs varam nozīmēt lietas izskatīšanu Daugavpilī jebkurā laikā. Taču, ja lietas dalībnieks ir no Rīgas vai kādas citas Latvijas puses, mums jāņem vērā arī tas. Nevaram nozīmēt lietas izskatīšanu agri no rīta – tas jādara kaut kad pēcpusdienā, lai cilvēki var ierasties uz tiesas sēdi. Tiesnesim saprāta robežās tas būtu jāņem vērā,” uzsver J. Šauša.
Kā uzsver Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Strauts, apelācijas instancē ir vēl sava specifika, atšķirīga no pirmās instances tiesas, kurā tiesnesis lietu izskata viens pats. Apelācijas instancē lieta tiek izskatīta trīs tiesnešu sastāvā.
“Jā, Kriminālprocesa likuma 488. pants nosaka termiņus. Tos ievērot būtu pienākums visiem. Tiesnesim var pārmest, ka viņš neievēro likumu. Taču – vai tas būs objektīvi? Tiesnesis būtībā ir pakārtots advokātam, prokuroram un procesa dalībniekiem. Mēs, tiesneši, esam tie, kuri, plānojot tiesu kalendāru, pakārtojas citu cilvēku interesēm. Tiesu kalendārs jeb lietu izskatīšanas kalendārs ir ne tikai grafiks, bet arī pienākumu uzliekošs dokuments gan tiesnešiem, gan advokātam un prokuroram.
Tiesnesim nebūtu problēmu noteikt samērā īsu laiku lietas izskatīšanai, un to mēs arī darām. Taču, saņemot lietu, vispirms tiesnesis pārbauda lietas materiālus – vai lieta pareizi nosūtīta apelācijas instances tiesai. Tālāk skatāmies, vai lietā nav nepilngadīgais apsūdzētais vai cietušais, šīs lietas jāskata primāri. Vēl solis uz priekšu – vai šī persona, apsūdzētais, neatrodas apcietinājumā. Uz profesora Andreja Judina jaunievedumu par amatpersonām mēs vēl īpaši nekoncentrējamies, taču šīs divas kategorijas – nepilngadīgie un apcietinājumā esošie – ir primārākas par visām citām. Diemžēl tiesnesis šajā valstī nav tas, kurš nosaka lietas izskatīšanas laiku. Viņš ir pakārtots visiem citiem un tikai tad pats sev,” skaidro A. Strauts.
A. Strauts atgādināja, ka ikviens, izvēloties advokātu kā pārstāvi tiesas procesā, ir tiesīgs jautāt advokātam par viņa noslodzi. Tas ļaus pārliecināties, ka izvēlētais aizstāvis spēs saprātīgā termiņā pārstāvēt personu tiesā.
