AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
29. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
9
9

Saņemts aicinājums liecināt – kas jāzina par liecību sniegšanu tiesā (I)

FOTO: Freepik

Liecinieks kriminālprocesā tiek aicināts sniegt liecības jeb informāciju, kas ir viņa rīcībā un var būt noderīga lietas iztiesāšanā. Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Raimonds Rinčs skaidro, kādās situācijās persona kļūst par liecinieku, kādi ir liecinieka pienākumi, tiesības un vai drīkst neierasties liecināt. Vai arī lieciniekam var piemērot sodu, un vai ir paredzēta aizsardzība, ja tā nepieciešama? Atbildes, kuras vērts zināt cilvēkam, kurš ieguvis liecinieka statusu kriminālprocesā.

īsumā
  • Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem.
  • Likumā ir paredzēti gadījumi, kad liecinieks var neliecināt, ir arī noteikts personu loks, kuras neatbild par atteikšanos liecināt.
  • Bez liecinieka piekrišanas nedrīkst plašsaziņas līdzekļos publiskot procesuālo darbību laikā fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.
  • Pirms liecību sniegšanas tiesa brīdina liecinieku par to, ka viņam ir jāsniedz patiesas liecības, izskaidrojot, ka par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt liecības lieciniekam var iestāties kriminālatbildība.

Kā un kad kļūst par liecinieku?

Kriminālprocesa likuma 109. pantā ir noteikts, kāda persona kriminālprocesā ir uzskatāma par liecinieku. Šī panta pirmajā daļā norādīts, ka liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem,” skaidro Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Raimonds Rinčs.

Tas nozīmē, ka kriminālprocesā par liecinieku var kļūt persona, kura, piemēram, ir redzējusi noziedzīgu nodarījumu vai ieguvusi informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un faktiem, atradusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus vai citus ar noziedzīgu nodarījumu saistītus priekšmetus utt.

R. Rinčs: “Liecinieks krimināllietā uz tiesas sēdi tiek aicināts sniegt liecības, kuras var būt noderīgas lietas iztiesāšanā. Liecinieku var nopratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

Nosūtot krimināllietu uz tiesu, prokurors lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai pievieno personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, aicināmas uz tiesas sēdi. Tiesa aicina uz tiesas sēdi personas, tajā skaitā lieciniekus, kuras ir iekļautas šajā sarakstā.”

Taču, kā norāda Zemgales apgabaltiesas tiesnesis, nereti pēc lietā iesaistīto personu lūguma tiesa aicina kā lieciniekus arī personas, kuras nav iekļautas aicināmo personu sarakstā, ja iztiesāšanas gaitā rodas nepieciešamība nopratināt citas personas kā lieciniekus. Parasti liecinieks uz tiesas sēdi tiek aicināts, nosūtot tiesas pavēsti.

Vai var atteikties kļūt par liecinieku vai atbildēt uz konkrētiem jautājumiem? Kādos gadījumos?

Likumā ir paredzēti gadījumi, kad liecinieks var neliecināt, ir arī noteikts personu loks, kuras neatbild par atteikšanos liecināt.

Kriminālprocesa likuma 110. panta trešās daļas 2. punktā ir paredzētas liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Turklāt Krimināllikuma 303. pantā ir norādīts personu loks, kuras neatbild par atteikšanos sniegt liecību,” skaidro R. Rinčs. Proti, par atteikšanos sniegt liecību neatbild:

  • persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess;
  • aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni;
  • persona, ar kuru noziedzīgu nodarījumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

R. Rinčs: “Kriminālprocesa likums paredz liecinieka tiesības atteikties liecināt arī tādā gadījumā, ja lieciniekam ir piemērota speciālā procesuālā aizsardzība un liecību sniegšana var apdraudēt šādas personas drošību. Šādā gadījumā liecinieks par atteikšanos liecināt tiesā nav saucams pie kriminālatbildības.

Liecinieks var atteikties liecināt tikai likumā paredzētos gadījumos. Tiesu praksē izplatītākie gadījumi, kad liecinieki izmanto savas tiesības neliecināt, ir tad, kad liecības jāsniedz pret saviem tuviniekiem. Ir jāņem vērā: ja lieciniekam likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un liecinieks par to bija informēts, bet savu liecību tomēr sniedza, tad šāda liecība lietā būs vērtējama kā pierādījums.”

Kādas ir liecinieka tiesības un pienākumi?

Liecinieka tiesības un pienākumi ir noteikti Kriminālprocesa likuma 110. un 111. pantā. Kriminālprocesa likuma 110. pantā ir paredzētas liecinieka tiesības zināt, kādā lietā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

“Lieciniekam pirms aptaujas un pratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus,” akcentē Zemgales apgabaltiesas tiesnesis.

“Lieciniekam ir arī tiesības izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot, neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā, iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts, kā arī juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu,” stāsta R. Rinčs.

“Kriminālprocesa likums arī noteic, ka bez liecinieka piekrišanas nedrīkst plašsaziņas līdzekļos publiskot procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.”

Kādi ir liecinieka pienākumi?

“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 111. pantu lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, Kriminālprocesa likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos,” uzsver R. Rinčs.

Kā atgādina tiesnesis, lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

R. Rinčs: “Tiesas sēdē pirms liecību sniegšanas tiesa brīdina liecinieku par to, ka viņam ir jāsniedz patiesas liecības, izskaidrojot, ka par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt liecības lieciniekam var iestāties kriminālatbildība.”

Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām liecinieka liecība ir nepatiesa, ja tajā ir:

  • pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti;
  • noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi;
  • sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.

“Liecību par apzināti nepatiesu nav pamata uzskatīt, ja liecinieks labticīgi maldījies, aizmirsis vai nepareizi uztvēris tos faktus, kuriem ir nozīme lietas pareizā izspriešanā,”1 norāda Zemgales apgabaltiesas tiesnesis R. Rinčs.

(Nākamajā LV portāla publikācijā lasiet par citiem liecinieka tiesību, pienākumu un atbildības aspektiem.)

1 Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII–XXV nodaļa). U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Rīga, Tiesu nama aģentūra, 2016, 531.–533. lpp.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU