E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18447
Lasīšanai: 9 minūtes
1
1

Par darbinieces grūtnieces situāciju maksātnespējīgā kredītiestādē

J
jautā:
05. novembrī, 2019
Ieva

Labdien! Šobrīd atrodos darba attiecībās ar maksātnespējīgu kredītiestādi. Esmu grūtniece, un paredzamais dzemdību atvaļinājums varētu sākties 2020. gada marta beigās. Saskaņā ar Darba likumu, Kredītiestāžu likumu un Maksātnespējas likumu darba devējam nav pienākuma ar mani saglabāt darba attiecības, respektīvi, mani var atlaist jebkurā brīdī. Turklāt man netiks izmaksāta nedz kompensācija, nedz uzkrātais atvaļinājums. Pat ne no darbinieku prasījumu garantiju fonda. (Diemžēl šo marasmu nespēj komentēt neviena institūcija, bet nu tā tas ir.) Ja nebūšu sociāli apdrošināta persona, nevarēšu saņemt vecāku pabalstu, kas nozīmē, ka man bērna kopšanai tiks maksāts 171 EUR. Protams, man pastāv iespēja reģistrēties kā pašnodarbinātajai. Taču varu to izdarīt tikai formāli, jo nemāku neko ražot un pārdot. Un pat tad, ja es to darīšu, četri mēneši līdz pirmsdzemdību atvaļinājuma sākumam (kad būšu bezdarbniece) man tiks uzskaitīti pēc valsts vidējās algas (apmēram 800 EUR mēnesī bruto). Līdz ar to es arī būšu zaudētāja (jo man vidējais ienākums ir lielāks par valsts vidējo), starpība kopā būs ap 7000 EUR. Jaunu darbu, paši saprotiet, dabūt ir praktiski neiespējami. Līdz ar visu minēto man rodas jautājums: cik likumīga ir šāda diskriminācija attiecībā uz visu ar bērnu saistīto pabalstu saņemšanu? Man ir vairāk nekā 15 gadu darba stāžs, visus šos gadus maksāju sociālo nodokli. Domāju, ir nevietā pieminēt, ka šī stresainā situācija atstājusi nelāgu ietekmi uz manu (un ceru, ka tikai uz manu) veselību.

A
atbild:
20. decembrī, 2019
Lidija Dārziņa
LV portāls
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Solvita Sukure, Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte

Maksātnespējas kontroles dienests sniedz skaidrojumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, ņemot vērā jautājumā norādītos faktiskos apstākļus.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 2. panta trešo daļu kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests nevar sniegt viedokli par kredītiestādes darbinieku atlaišanas tiesiskajiem pamatiem.

Savukārt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 161. panta otrās daļas 16. punktu administratoram ir pienākums atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (turpmāk – likums) aprēķināt un apkopot darbinieku prasījumus un iesniegt pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas kontroles dienestam. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas kontroles dienesta administrators izmaksā trešajām personām pēc izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas kontroles dienesta apmierinātās darbinieku prasījumu summas.

Līdz ar to, ja persona ir kredītiestādes darbiniece, tad viņas kā darbinieces prasījumu ir iespējams segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka likuma 4. pantā noteikti prasījumu veidi, kuru apmierināšana paredzēta no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, arī darba samaksa, atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni, atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar minētajām izmaksām.

Saskaņā ar likuma un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 995) Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem noteiktā kārtībā un apmērā apmierina darba devēja nesegtos darbinieku prasījumus.

Pēc tam, kad administrators ir iesniedzis minēto iesniegumu Maksātnespējas kontroles dienestā, tad, pamatojoties uz noteikumu Nr. 995 12. punktu, Maksātnespējas kontroles dienests mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus. Jāņem vērā – ja pēc minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Maksātnespējas kontroles dienests konstatē, ka darbinieku prasījumu apmēra un pamatotības pārbaudei nepieciešama noteikumos Nr. 955 paredzētā papildu informācija vai dokumenti, tad šī informācija tiek pieprasīta administratoram, Valsts ieņēmumu dienestam un pašvaldību institūcijām.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) nepārņem darba devēja parādus darbiniekiem, un darba devēja aprēķinātās summas ne vienmēr pilnā apmērā tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, jo darbinieku prasījumi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek segti ierobežotā apmērā saskaņā ar likuma 4. un 5. pantu un ievērojot noteikumu Nr. 955 prasības.

MND sniegtajā atbildē norādīts, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas kontroles dienestam šādas tiesības neparedz. Tāpēc atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

No jautājumā izklāstītā noprotams, ka orientējaties sociālās apdrošināšanas normatīvo aktu noteikumos. Tomēr, ja runa ir par pabalstiem vecākiem un pašnodarbinātību, varētu būt noderīga informācija, ko, iepazīstoties ar Jūsu jautājumā izklāstīto situāciju, LV portālam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Solvita Sukure.

Maternitātes pabalsts

Maternitātes pabalstu piešķir, ja topošā māmiņa ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un viņai par minēto periodu ir izsniegta darbnespējas lapa B. Bet ir viens izņēmuma gadījums, kad maternitātes pabalstu var piešķirt nenodarbinātai sievietei, proti, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju.

Vecāku pabalsts

Vecāku pabalstu piešķir, ja māmiņa ir nodarbināta vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā, kā arī gadījumā, ja sieviete nav nodarbināta vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā, bet sakarā ar bērna dzimšanu atradusies grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā.

Tiesības uz vecāku pabalstu nav nosakāmas sievietei, kurai maternitātes pabalsts piešķirts saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 8. pantu, proti, kurām tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju.

Par pašnodarbināto. Tikai fakts, ka tiek reģistrēta saimnieciskā darbība un cilvēks kļust par pašnodarbināto, nedod tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu. Pašnodarbinātajam ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem tikai tajā gadījumā, ja viņš faktiski ir veicis obligātās iemaksas. Ja pašnodarbinātais ir veicis obligātās iemaksas vispārējā kārtībā (šogad tie ir 32,15%) no summas, kas nav mazāka par minimālo mēneša darba algu (proti, no 430 eiro), tad viņš tiek apdrošināts maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, pensiju apdrošināšanai, kā arī veselības apdrošināšanai.

LV portāls vēl var piebilst, ka Saeimā 12. decembrī pieņemtajos grozījumos “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir iekļauta jauna norma, kas paredz: “Ja persona ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, maternitātes pabalstu izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, par kuru izsniegta darbnespējas lapa.” Šī norma būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU