Sociālās apdrošināšanas sistēmas mērķis ir kompensēt apdrošinātajai personai zaudētos ienākumus sociālā riska iestāšanās gadījumā. Ja personai iestājusies pārejoša darbnespēja, tiek piešķirts slimības pabalsts, kas daļēji kompensē tos ienākumus, kurus cilvēks slimības dēļ nevar gūt strādājot vai no pašnodarbinātības. Tas nozīmē, ka vienlaikus nevar saņemt slimības pabalstu un darba ienākumus vai ienākumus no saimnieciskās darbības. 

Ja saimnieciskās darbības veicējs, proti, pašnodarbinātais, nodarbina darbiniekus, tad viņš Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sniedz ziņas par darba ņēmējiem un attiecīgi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citus obligātos maksājumus. Tas attiecas arī uz pašnodarbināto, kurš izvēlējies mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīmu. 

Ja mikrouzņēmumam ceturksnī, kurā pašnodarbināta persona slimo, ir bijis apgrozījums un tas ir norādīts VID iesniegtajā mikrouzņēmuma ceturkšņa atskaitē, tas nozīmē, ka pašnodarbināta persona guvusi ienākumu darbnespējas laikā un slimības pabalstu nav tiesību saņemt. Ja tas ir izmaksāts, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu. 

Gadījumos, kad pašnodarbināta persona nodarbina algotus darbiniekus, var veidoties situācija, ka mikrouzņēmumam rodas apgrozījums, kaut arī pašnodarbināta persona neveic saimniecisko darbību. Tādā gadījumā pašnodarbinātai personai ir tiesības saņemt slimības pabalstu. VSAA, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa pašnodarbinātai personai papildu skaidrojumu par faktisko situāciju un to pārbauda ar VSAA pieejamajiem faktiem.