Maksātnespējas kontroles dienests atbilstoši savai kompetencei sniedz šādu atbildi uz jūsu iesūtīto jautājumu:

“Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālās grūtības.

Nodokļu maksātāja jēdziena definīcija ir ietverta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā, paredzot, ka Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

Fiziskā persona ir uzskatāma par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju (rezidentu), ja:

• personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;
• persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;
• persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Maksātnespējas likumā iekļautais Latvijas Republikas nodokļu maksātāja jēdziens ir saistīts nevis ar faktisku nodokļu maksājumu veikšanu pēdējo sešu mēnešu laikā, bet ar rezidenta statusu šajā termiņā.

Ja fiziskā persona atbilst kādai no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā daļā minētajām rezidenta pazīmēm, uzskatāms, ka šī persona ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs, līdz ar to atbilst Maksātnespējas likumā noteiktajam Latvijas Republikas nodokļu maksātāja kritērijam. Latvijas Republikas nodokļu maksātāja kritērijs ir ietverts Maksātnespējas likumā, lai nodrošinātu par maksātnespējīgu atzīstamās fiziskās personas tiesisko sasaisti ar Latvijas valsti.

Bezdarbnieka statuss pats par sevi nav šķērslis fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja vien persona atbilst kādai no iepriekš minētajām Latvijas Republikas nodokļu maksātāja (rezidenta) pazīmēm.

Fiziskās personas maksātnespējas process secīgi sastāv no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūrā tiek atsavināta parādnieka manta un no iegūtajiem naudas līdzekļiem segti kreditoru prasījumi (Maksātnespējas likuma 138. panta pirmās daļas 1. punkts un 147. pants).

Savukārt saistību dzēšanas procedūrā parādnieks no saviem ienākumiem pilda bankrota procedūras laikā sagatavoto fiziskās personas saistību dzēšanas plānu (Maksātnespējas likuma 160. panta pirmās daļas 1. punkts).

Bezdarbnieka pabalsts maksātnespējas procesā arī ir uzskatāms par ienākumiem, tādējādi līdzekļi, kas iegūti kā bezdarbnieka pabalsts, novirzāmi kreditoriem saistību dzēšanas plāna izpildei, ņemot vērā likumā noteiktos apmēra ierobežojumus.

Vienlaikus svarīgi norādīt, ka, lai gan bezdarbnieka statuss pats par sevi nav šķērslis ne maksātnespējas procesa pasludināšanai, ne saistību dzēšanas procedūras norisei, tomēr bezdarbnieka statuss neatbrīvo personu no pienākumu izpildes maksātnespējas procesā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 160. panta pirmās daļas 2. punktu saistību dzēšanas procedūrā personai ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus. Tāpat Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka saistību dzēšanas procedūrā kreditoru prasījumu segšanai novirzāmie līdzekļi ir ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas.

Svarīgi piebilst, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir ierobežots, līdz ar to personai nav pamata paļauties uz bezdarbnieka pabalstu kā ilgtermiņa ienākumu avotu, kā arī saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu personai ir pienākums pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas aktīvi meklēt darbu. Tātad pienākums meklēt darbu ienākumu gūšanai personai rodas ne vien pēc maksātnespējas pasludināšanas, bet arī ar bezdarbnieka statusa iegūšanu.

Ienākumu gūšanas faktors, kā arī parādnieka vēlme pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un darīt visu no sevis atkarīgo, lai gūtu ienākumus, no kuriem varētu veikt maksājumus kreditoriem, ir noteicošais apstāklis fiziskās personas maksātnespējas procesa sekmīgā norisē. Tas nozīmē, ka parādniekam jābūt godprātīgam, kas ietver arī to, ka ienākumi jāgūst likumīgi un patstāvīgi (ienākumi saistību segšanai jāgūst parādniekam personiski, nevis trešajām personām).¹

Iepriekš minētie pienākumi ir obligāti personai, kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un to neievērošana var būt pamats maksātnespējas procesa izbeigšanai, neatbrīvojot parādnieku no saistībām.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu tulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas kontroles dienestam šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.”

1 Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2021. gada 11. maija lēmuma lietā Nr. C33374016, SPC 1/2021 6. punkts.