Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro – kamēr nav pieņemts jaunais īres likums, nav obligāta arī prasība par īres līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā. Ja ir ilgtermiņa īres līgums, kura nosacījumus īrnieks izpilda, viņu izlikt bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas tā vienkārši nevar. “Ļoti bieži namu īpašnieki cenšas izbeigt īres līgumu un atbrīvoties no īrniekiem, par ieganstu minot vai nu ēkas nojaukšanu, vai kapitālo remontu, kaut gan īstenībā to darīt nemaz negrasās vai plāno šādus darbus kaut kad nākotnē. Pamats pārtraukt īres līgumu ir tikai tad, ja ir izstrādāts būvprojekts, kas apliecina, ka to nevar īstenot, ja ēkā atrodas iedzīvotāji, un saņemta būvatļauja. Šis ir smags jautājums, kas ļoti bieži tiek risināts tiesas ceļā.”

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.³ pantā ir noteikts: “Ja mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu māju nojaukt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

Īres līguma izbeigšanas nosacījumi saistībā ar dzīvojamās mājas kapitālo remontu ir minēti likuma 28.⁴ pantā. No tā izriet – ja dzīvojat denacionalizētā namā, kuru pārbūves procesā nav paredzēts pārveidot par nedzīvojamo māju, mājas īpašniekam ir tiesības izbeigt īres līgumu, ja viņa rīcībā ir būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts būvprojekts un saņemta būvatļauja, kapitālā remonta izmaksu aprēķins (tāme), kredītiestāžu apstiprināti dokumenti, kas apliecina, ka izīrētājam ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finanšu līdzekļi.

Ja īres līgums tiek izbeigts, vietējā pašvaldība ir tiesīga (taču tai nav obligāta pienākuma) ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Ja īrnieks ir maznodrošināts un viņa apgādībā ir nepilngadīgi bērni, pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

No visa iepriekš minētā var secināt – kamēr mājas īpašnieks nav sagādājis visus dokumentus un nokārtojis ar remontu saistītās formalitātes, īres attiecības pārtraukt nav pamata. Ja īpašnieks tomēr veiks kādas darbības, lai no īrniekiem atbrīvotos, bez tiesas sprieduma tas nebūs likumīgi.