Rīgā esošais kultūrvēsturiskais mantojums ir visas Latvijas lepnums un bagātība, kam ir arī īpaša nozīme pasaules līmenī. Tā aizsardzība ir valsts un pašvaldības kopīgs uzdevums. Lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus veicinot pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību, tajā pašā laikā mazinot administratīvo slogu, ar ko saskaras aizsargājamo objektu īpašnieki un lietotāji, Rīgas dome un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar Kultūras ministrijas atbalstu ir vienojušās stiprināt un pilnveidot savu sadarbību, parakstot sadarbības memorandu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs uzsver: “Manuprāt, šis ir vēsturisks brīdis. Vēl pirms kļuvu par Rīgas domes priekšsēdētāju, būdams gan rīdzinieks, gan Sociālo jautājumu komitejas vadītājs, es bieži saskāros ar dažādām urbānām leģendām par to, kāpēc kaut ko pilsētā var vai nevar izdarīt. Tās leģendas mēdz būt visdažādākās, sākot ar to, ka mantojuma pārvalde kaut ko neļauj, beidzot ar to, ka Kultūras ministrijai tas nepatīk. Taču svarīgākais ir tas, ka šodien mēs beidzot runājam un sadarbojamies – gan ar Kultūras mantojuma pārvaldi, gan Pilsētas attīstības departamentu, lai mazinātu birokrātiju, saglabātu Rīgas kultūras mantojumu un nekavētu vēsturiskā centra attīstību.”
Īpaši memorandā uzsvērta pušu vēlme veicināt samērīgu un uz attīstību vērstu normatīvo regulējumu, tādējādi mazinot administratīvo slogu, atbalstot kultūras pieminekļu īpašniekus un lietotājus un veicinot pilsētas attīstību, vienlaikus nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu.
“Birokrātijas mazināšana ir viens no šīs valdības izvirzītajiem uzdevumiem, un esmu ļoti gandarīta, ka šī memoranda parakstīšana skaidri pierāda –, ja ir vēlme sadarboties visām iesaistītajām pusēm, mēs salīdzinoši īsā laikposmā varam nonākt pie risinājuma, kas radīts, lai uzlabotu ne vien savstarpējo sadarbību, bet primāri dažādus procesus iedzīvotājiem,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula norāda: “Rīga ir lielākā Latvijas pašvaldība, nacionālo simbolu mājvieta un UNESCO pasaules mantojuma vieta, turklāt ar lielāko iedzīvotāju skaitu. No vairāk nekā 600 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju, daudzi ir kultūras pieminekļu īpašnieki vai lietotāji, kuriem nepieciešams institūciju atbalsts. Memorands ir iespēja rast jaunus sinerģijas punktus Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas darbā un sistēmisko procesu uzlabošanā. Kopīgais redzējums stiprina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Rīgas pilsētas sadarbību un es ticu, ka tas veicinās pozitīvu attīstību un nāks par labu iedzīvotājiem.”
Gan NKMP, gan pašvaldība plāno pārskatīt, uzlabot un vienkāršot procedūras kultūras mantojuma saglabāšanas regulējuma ietvaros, lai nodrošinātu sabiedrībai saprotamu un caurspīdīgu komunikāciju par kultūras mantojuma jautājumiem. Puses apņemas paaugstināt klientu apkalpošanas efektivitāti, paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un uzlabot to kvalitāti, nodrošinot mērķtiecīgu un efektīvu sadarbību.
Viens no uzdevumiem, ko Rīgas dome un NMKP plāno īstenot, ir veicināt pilsētas materiālā kultūras mantojuma fizisko pieejamību un sabiedrības izpratni par vēsturiskā mantojuma nozīmi un vērtību. Tāpat Rīgas dome, gan NKMP apņēmušās veicināt sistemātisku un operatīvu informācijas un datu apmaiņu.
Pašvaldība un NMKP apņemas kultūras pieminekļu īpašniekiem un lietotājiem sniegt savstarpēji saskaņotu atbalstu un, piemērojot kultūras mantojuma saglabāšanas prasības, nodrošināt samērīguma principu. Tāpat paredzēts kopīgi izstrādāt risinājumus un atbalsta sistēmu, kā veicināt kultūrvēsturisko ēku revitalizāciju un izmantošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un citās kultūrvēsturiskajās teritorijās, un nodrošināt kultūras mantojuma aizsardzību krīzes situācijās.
Tāpat memorands paredz sadarbību gan UNESCO Pasaules mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs”, Brīvības pieminekļa, Rīgas Brāļu kapu un citu kultūras pieminekļu, kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu un teritoriju aizsardzībā un saglabāšanā un ilgtspējīgā attīstībā.
Memorands attiecas uz Rīgas pašvaldības teritorijā esošajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem, pilsētbūvniecības pieminekļiem, kā arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru ar tā apbūvi un aizsardzības zonu.
