E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16564
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
1

Par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu

J
jautā:
12. martā, 2019
Diāna

Labdien! Mūsu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja sastāv no 6 dzīvokļiem. Zeme zem mājas pieder citai personai. Mājai nav apsaimniekotāja. Par māju neviens tā īsti negādā, taču vienlaikus sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem visi piekrīt, ka māju nepieciešams savest kārtībā. Vēlos uzņemties iniciatīvu un “šefību” pār māju, kļūt par mājas vecāko, jo, tā kā neviens cits to nedara, arī māja no tā cieš. Kā pareizāk rīkoties un kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu risināt šo situāciju? Vienlaikus ir arī ideja sākt veidot mājas uzkrājumu, kas tiktu izmantots tieši tam, lai veiktu nepieciešamos remontus. Kā pareizāk to būtu darīt un noformēt?

A
atbild:
18. aprīlī, 2019
  1. Tam, ka zeme zem mājas pieder citam īpašniekam, šajā gadījumā nav nozīmes. Dzīvokļu īpašnieki atrodas piespiedu nomas attiecībās ar zemes īpašnieku, un tā ir raksturīga situācija valstī kopumā.
  2. Par mājas vecāko kļūt nevarat: šo pienākumu ir ieviesuši pašvaldību uzņēmumi – daudzdzīvokļu māju pārvaldītāji nolūkā iegūt starpnieku un koordinatoru informācijas ciešākai apmaiņai starp apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašniekiem. Mājas vecākajam nekādas pārvaldīšanas funkcijas nav paredzētas, un normatīvajos aktos šāds statuss nav definēts.
  3. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) var uzdot veikt pārvaldniekam, un tā var būt gan juridiska, gan fiziska persona.

Ja jaunais pārvaldnieks ir fiziska persona, viņam ir jāreģistrē sava saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja viņš nesaņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu, skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē tādēļ, ka pārvaldnieks no iedzīvotājiem iekasēs naudu, kas nonāks viņa bankas kontā. Pārvaldniekam būs jākārto ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas grāmata un gada beigās jānodod attiecīga atskaite. Šādos apstākļos, ja dzīvokļu īpašnieki nolems veidot kādus uzkrājumus mājas remontdarbiem, tie tiks uzskatīti par peļņu, no kuras jāmaksā nodokļi. Mājas dzīvokļu īpašniekiem tas pilnīgi noteikti nebūs izdevīgi. Kā liecina novērojumi praksē, šāds pārvaldīšanas modelis it bieži rada nepatikšanas gan naudas izlietojuma necaurredzamības dēļ, gan tāpēc, ka, nekorekti kārtojot dokumentāciju, iespējami Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķini.”

Racionālāks risinājums V. Peipiņa ieskatā ir dzīvokļu īpašniekiem nodibināt biedrību mājas apsaimniekošanai, kurai ir savs konts bankā. Ar šo kontu uz dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma pamata var rīkoties izvēlētais pārvaldnieks, taču tad finanšu apriti ir iespējams labāk kontrolēt un par uzkrājumu nav jāmaksā nodokļi.

Sīkāku konsultāciju par biedrības dibināšanu varat iegūt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

Saistībā ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas uzsākšanu ieteicams izlasīt Dzīvokļa īpašuma likumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kā arī Biedrību un nodibinājumu likumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 1 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU